Apvienības «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK (TB/LNNK) izslēgšana no valdības koalīcijas ir iespējama. Tā uzskata aģentūras LETA aptaujātie politiskās dzīves vērotāji: politologs Ivars Ījabs un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
TB/LNNK izslēgšana no valdības koalīcijas ir iespējama
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Saeimas balsojums par pilnvarojumu Ministru kabinetam (MK) parakstīt Latvijas un Krievijas robežlīgumu paredzēts ceturtdien. Pēc Ījaba domām, pastāv liela iespēja, ka pēc šā balsojuma TB/LNNK var tikt lūgta atstāt valdošo koalīciju. Par labu šādam apgalvojumam kalpo fakts, ka TB/LNNK pienesums 58 deputātus lielajai valdības koalīcijai ir septiņi cilvēki, kā dēļ pat pēc šīs frakcijas aiziešanas opozīcijā valdība saglabātu Saeimas deputātu vairākuma atbalstu un varētu turpināt strādāt.
Ījabs norādīja, ka jāņem vērā Tautas partijas (TP) iepriekšējos gados demonstrētā kuluāru spēļu meistarība. Pat ja TB/LNNK frakcija aizies opozīcijā, valdības stabilitāti tas neietekmēs.
Savukārt Kaktiņš pauda viedokli, ka koalīcijas partneri var «paust izpratni» par TB/LNNK viedokli, ņemot vērā šīs partijas elektorāta struktūru, un neveikt izšķirošus soļus saistībā ar TB/LNNK palikšanu valdībā vai padzīšanu no tās. Taču šāds TB/LNNK lēmums netiks aizmirsts un var TB/LNNK radīt noteiktas sekas, piemēram, viens no variantiem varētu būt korekcijas valdībā pārstāvēto TB/LNNK ministru skaitā.
Eksperti atzīmēja, ka koalīcija var arī nelemt par ceturtā partnera — TB/LNNK — izraidīšanu no valdības.
Kā norādīja Ījabs, ja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputātiem tiks ļauts balsot jautājumā par pilnvarojumu MK parakstīt Latvijas un Krievijas robežlīgumu pēc sirdsapziņas, kopumā balsojumā var cerēt ne vairāk kā uz 49 deputātu balsīm. Kā norādīja politologs, ZZS deputāti Leopolds Ozoliņš un Visvaldis Lācis jau paziņojuši, ka neatbalsta robežlīgumu pašreizējā redakcijā.
Izeja no šīs situācijas ir iespēja, ka uz Saeimas sēdi var neierasties vai balsojumam var nereģistrēties opozīcijas partijas — «Saskaņas centrs» (SC) un «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā», kas tādā veidā varētu samazināt likumprojekta apstiprināšanai nepieciešamo deputātu balsu skaitu, ļaujot dot MK pilnvarojumu parakstīt robežlīgumu. Šāds scenārijs jau tika izmantots iepriekšējās Saeimas sasaukuma laikā, kad, no valdošās koalīcijas izstājoties partijas «Jaunais laiks» frakcijas deputātiem, Kalvīša mazākuma valdība tika apstiprināta, pateicoties faktam, ka balsojumā nepiedalījās SC frakcijas deputāti.
Pēc Latvijas un Krievijas robežlīguma parakstīšanai izstrādātā likumprojekta pieņemšanas varētu pārrunāt apvienības TB/LNNK turpmāko darbību valdībā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija, ko apstiprināja vairāki valdības koalīcijas partiju pārstāvji. «Tagad izskatās, ka ar viņiem nevar rēķināties, tāpēc jāizraksta zāles, jo viņi koalīcijā uzvedas, kā patīk pašiem,» situāciju valdībā raksturoja kāds Tautas partijas valdes loceklis.
Saeima 25. janvārī lems par pilnvarojumu MK parakstīt 1997. gada 7. augustā parafēto Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Robežlīgumu Saeimā pēc premjera Aigara Kalvīša (TP) ierosinājuma iesniedza Saeimas Ārlietu komisija.