Latvija ir atteikusies no savām «teritoriālajām pretenzijām» pret Krieviju, tā Saeimas ceturtdienas balsojumu saistībā ar Latvijas un Krievijas robežlīgumu vērtē Krievijas plašsaziņas līdzekļi.
«Komsomoļskaja Pravda»: Latvija pieņem «ēzeļa ausis»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Latvija pieņem «ēzeļa ausis»,» ar ironiju norāda laikraksta «Komsomoļskaja Pravda» virsraksts. Laikraksts raksta, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins izrādījies gaišreģis, kad 2005. gadā, intervijā laikrakstam komentējot situāciju, kāda izveidojusies sarunās par Latvijas un Krievijas robežlīgumu, teicis: «Beigta ēzeļa ausis viņi dabūs, nevis Pitalovas rajonu.» Ceturtdien ar to esot bijusi spiesta samierināties arī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, viņas teikto Saeimas plenārsēdes laikā vērtē laikraksts.
Arī Krievijas oficiālais televīzijas kanāls «Pervij kanal» Saeimas balsojumu vērtē kā atteikšanos no «teritoriālajām pretenzijām», piebilstot, ka robežlīguma jautājums tagad, šķiet, ir izsmelts. Tas esot Rīgas interesēs, jo Latvijas un Krievijas robeža vienlaikus ir arī Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža, kuru jāapsargā atbilstoši ES standartiem. «Pervij kanal», norādot uz biežajiem kravas automašīnu sastrēgumiem uz abu valstu robežas, uzsver, ka jauni robežkontroles punkti netiks iekārtoti, kamēr nebūs parakstīts robežlīgums.
Savukārt laikraksts «Izvestija» Saeimas balsojumu, kurā konceptuāli tika atbalstīts likumprojekts par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997. gada 7. augustā parafēto Latvijas un Krievijas robežlīguma projektu, vērtē kā Rīgas «teritoriālu piekāpšanos par labu Krievijai».
Arī laikraksta «Utro» virsraksts vēsta: «Latvija zaudējusi strīdā par Pitalovu.» Laikraksts norāda, ka Latvijas vēlme «beidzot kļūt par Eiropu» pārsvērusi citus apsvērumus un ledus sakustējies. Pēdējās Saeimas deputātu šaubas esot kliedējusi Vīķe-Freiberga, norādot, ka pašlaik ir vispiemērotākais brīdis Latvijas un Krievijas robežlīguma parakstīšanai.
Laikraksts «Trud» vēsta, ka Saeimas balsojumu atzinīgi novērtējis arī Krievijas Valsts domes starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Konstantīns Kosačovs.
Tajā pašā laikā laikraksts «Vremja Novostei» norāda, ka ceturtdien atbalstītais likumprojekts pagaidām neviešot pilnīgu skaidrību, jo, lai gan tajā neesot atsauce uz 1920. gada Latvijas un Krievijas miera līgumu, tajā arī nekas nav teikts par Latvijas puses robežlīgumam pievienotās vienpusējās deklarācijas atsaukšanu.
«Vai vienpusējā deklarācija ir atsaukta, tas ir sarežģīts jautājums... Taču varu jums apliecināt, galu galā deklarācijas nebūs. Saeima dos valdībai mandātu līgumu parakstīt, un valdība izsniegts mandātu tā parakstīšanai konkrētai amatpersonai — premjeram, ārlietu ministram vai Krievijas un Latvijas starpvaldību grupas priekšsēdētājam,» intervijā laikrakstam teicis kāds no valdošās koalīcijas locekļiem, kas vēlējies saglabāt savu anonimitāti.