Ja Saeima pilnvaros valdību parakstīt Latvijas un Krievijas robežlīgumu, sarunas par tā parakstīšanu ar mūsu kaimiņvalsti tiks sāktas bez kavēšanās un līgums varētu tikt parakstīts, ātrākais, šā gada martā. Tā otrdien telekompānijas LNT raidījumā «900 sekundes» sacīja premjers Aigars Kalvītis (TP).
Robežlīgumu varētu parakstīt ne ātrāk kā martā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Krievijas vēstnieka Latvijā Viktora Kaļužnija izteikumus, ka Latvijas un Krievijas robežlīgumu varētu parakstīt februāra vidū, Kalvītis novērtēja kā pāragrus. Viņš uzsvēra, ka Latvijas likumi šādus jautājumus neļauj virzīt tik straujā tempā.
Izstrādājot rīcības modeli robežlīguma parakstīšanai, par to tika informēti daudzi politikas veidotāji ne vien Latvijā, bet arī citur pasaulē. Tā kā pašlaik viss notiek pēc šā plāna, no ārvalstu partneriem nekāda negatīva reakcija nav saņemta — gluži pretēji, piemēram, saņemta atbalsta vēstule no ASV valsts sekretāres Kondolīzas Raisas, kurā uzsvērta Latvijas valsts pēctecība un tiek norādīts, ka tā netiekot apšaubīta, teica Kalvītis.
Saeimas Ārlietu komisija 2. februārī pirms izskatīšanas galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas pilnvaros valdību parakstīt Latvijas un Krievijas robežlīgumu, savukārt parlaments par šo jautājumu lems ceturtdien. Dienu iepriekš par konceptuālu atbalstu likumprojektam nobalsoja 65 deputāti, pret bija 26 tautas kalpi. Pret likumprojektu balsoja partijas «Jaunais laiks» un apvienības «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK deputāti, kā arī Zaļo un zemnieku frakcijas deputāts Visvaldis Lācis.
Likumprojekts paredz, pamatojoties uz Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991. gada 21. augustā pieņemto Latvijas Republikas konstitucionālo likumu «Par Latvijas Republikas valstisko statusu», kā arī ievērojot starptautiski atzīto Latvijas Republikas valstisko nepārtrauktību un saskaņā ar likuma «Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem» 3. pantu pilnvarot Ministru kabinetu parakstīt 1997. gada 7. augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu.
Kalvīša skatījumā valsts tiesiskā nepārtrauktība tiks nodrošināta, robežlīgumā atsaucoties uz 1991. gada 21. augustā pieņemto konstitucionālo likumu «Par Latvijas Republikas valstisko statusu», uz kuru, atzīstot Latvijas neatkarību, 1991. gada 28. augustā atsaucās Krievija.
Likumā norādīts, ka tas pieņemts, «apzinoties savu atbildību tautas priekšā, ņemot vērā 1990. gada 4. maija deklarāciju «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu», 1991. gada 3. marta Vislatvijas tautas aptaujas rezultātus un to, ka 1991. gada 19. augustā PSRS valsts apvērsuma rezultātā ir beigušas pastāvēt PSRS konstitucionālās valsts varas un pārvaldes institūcijas un nav iespējams realizēt 1990. gada 4. maija deklarācijas «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu» 9. punktu par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanu sarunu ceļā».
Šajā likumā noteikts, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai un kuras valstisko statusu nosaka Latvijas Republikas 1922. gada 15. februāra Satversme. «Līdz okupācijas un aneksijas likvidēšanai un Saeimas sasaukšanai augstāko valsts varu Latvijas Republikā pilnībā realizē Latvijas Republikas Augstākā padome. Latvijas Republikas teritorijā ir spēkā tikai tās augstāko valsts varas un pārvaldes institūciju likumi un lēmumi,» teikts likumā. Būtiski, ka šajā likumā ir atsauce uz 4. maija deklarāciju, kurā savukārt ir atsauce uz 1920. gada Latvijas un Krievijas miera līgumu, ko uzskata par būtisku Latvijas tiesiskās pēctecības saglabāšanas garantiju.