Partija «Jaunais laiks» (JL), visticamāk, vērsīsies Satversmes tiesā (ST), lai apstrīdētu Latvijas un Krievijas robežlīguma atbilstību Satversmei, aģentūru LETA informēja partijas priekšsēdētājs Einars Repše.
Visticamāk, JL apstrīdēs robežlīguma atbilstību Satversmei
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
JL uzskata, ka robežlīgums ir pretrunā ar Satversmi, kurā teikts, ka par valsts teritoriju var lemt tikai Latvijas pilsoņi referendumā. Repše uzsvēra, ka partija vēlas apstrīdēt šo jautājumu ST.
Lai JL varētu vērsties ST, tai jāsavāc 20 deputātu paraksti. JL frakcijā ir 18 deputāti.
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas pilnvaro Ministru kabinetu parakstīt 1997. gada 7. augustā parafēto Latvijas un Krievijas līguma projektu par abu valstu robežu. Likumu galīgajā lasījumā atbalstīja 69 deputāti, pret balsoja — 26.
Likums paredz, pamatojoties uz Latvijas Augstākās padomes 1991. gada 21. augustā pieņemto konstitucionālo likumu «Par Latvijas Republikas valstisko statusu» un ievērojot starptautiski atzīto Latvijas Republikas valstisko nepārtrauktību, pilnvarot Ministru kabinetu parakstīt 1997. gada 7. augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu.
Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP) skatījumā valsts tiesiskā nepārtrauktība tiks nodrošināta, robežlīgumā atsaucoties uz 1991. gada 21. augustā pieņemto konstitucionālo likumu «Par Latvijas Republikas valstisko statusu», uz kuru, atzīstot Latvijas neatkarību, 1991. gada 28. augustā atsaucās Krievija.
Konstitucionālajā likumā norādīts, ka tas pieņemts, «apzinoties savu atbildību tautas priekšā, ņemot vērā 1990. gada 4. maija deklarāciju «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu», 1991. gada 3. marta Vislatvijas tautas aptaujas rezultātus un to, ka 1991. gada 19. augustā PSRS valsts apvērsuma rezultātā beigušas pastāvēt PSRS konstitucionālās valsts varas un pārvaldes institūcijas un nav iespējams realizēt 1990. gada 4. maija deklarācijas «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu» 9. punktu par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanu sarunu ceļā».
Šajā likumā teikts, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai un kuras valstisko statusu nosaka Latvijas Republikas 1922. gada 15. februāra Satversme.
«Līdz okupācijas un aneksijas likvidēšanai un Saeimas sasaukšanai augstāko valsts varu Latvijas Republikā pilnībā realizē Latvijas Republikas Augstākā padome. Latvijas Republikas teritorijā ir spēkā tikai tās augstāko valsts varas un pārvaldes institūciju likumi un lēmumi,» teikts likumā.
Būtiski, ka šajā likumā ir atsauce uz 4. maija deklarāciju, kurā savukārt ir atsauce uz 1920. gada Latvijas un Krievijas miera līgumu, ko uzskata par būtisku Latvijas tiesiskās pēctecības saglabāšanas garantiju.
Saeima šodien noraidīja visus 13 iesniegtos priekšlikumus un atbalstīja tikai Saeimas Juridiskā biroja ierosinājumu svītrot no likuma atsauci uz likuma par starptautiskajiem līgumiem 3. pantu. Līdz ar to Ministru kabinetam būs jāpieņem atsevišķs lēmums par konkrētu personu, kas parakstīs robežlīgumu. Ja likumā paliktu atsauce uz šo pantu, parakstīt līgumu būtu jāpilnvaro konkrēta persona, bet tagad par šo personu varēs lemt valdība.