Smēķētājiem klāsies vēl grūtāk

Vēl pirms dažiem gadiem process, kad dāma ar manikirētiem nadziņiem vai solīds kungs labākajos gados izvilka no paciņas cigareti, ielika to slaidajos pirkstos un ar izcilām šķiltavām aizkūpināja, liegi izpūšot dūmus dzidrā gaisā, bija modes lieta un ikdienas neatņemama sastāvdaļa, bet šodien šis process jau sāk iegūt negatīvu nokrāsu. Un kā nu ne! Pat kinoindustrijas milzu spēks savos tiražējumos nosoda smēķēšanu un gandrīz nemanāmi māca, kā no šīs sērgas tikt vaļā. Viegli tas nav, to varētu apliecināt jebkurš «bijušais». Tomēr tas nav neiespējami. Un ja vēl tam par pamudinājumu kalpo ārēji faktori — sabiedrības slēpti nosodošā attieksme, likuma ierobežojumi, rūpes par savu un apkārtējo veselību, rūpes par savu izskatu un vēl gana daudz citu faktoru.

Pasīvā smēķēšana — drauds bērna veselībai

Tabakas dūmi kaitē ne tikai pašam smēķētājam, bet arī apkārtējiem. Nesmēķētājiem tie var kairināt acis, degunu un plaušas, izraisot sāpīgas dedzināšanas sajūtu. Tabakas dūmi piesārņo arī gaisu, tie iesūcas drēbēs, matos, mēbelēs, izraisot nepatīkamu smaku, kuru nav tik viegli likvidēt.

Protams, pasīvā smēķēšana ir nopietns drauds veselībai. Tā kā šie dūmi netiek filtrēti, tie satur daudzas ķīmiskas vielas augstākā koncentrācijā nekā tie, ko ieelpo smēķētājs. To sastāvā ir arī darva un nikotīns. Smēķētāju radīto dūmu ieelpošana pieaugušajiem palielina risku saslimt ar plaušu vēzi un sirds slimībām. Piemēram, Lielbritānijas zinātnieku 2004. gadā publicētajā pētījumā teikts, ka pieaugušajiem, kas dzīvo kopā ar smēķētāju, mirstības risks pieaug par 15% arī tad, ja paši nekad nav smēķējuši.

Tabakas dūmu ieelpošana zīdaiņiem un bērniem var būt iemesls elpceļu un vidusauss saslimšanām. Smēķētāju bērniem biežāk ir bronhīts, plaušu karsonis, astma, vidusauss iekaisums. Visbīstamākā tā ir jaundzimušajiem, viņi var pat nomirt no saindēšanās ar tabakas dūmiem. Turklāt smēķējoši vecāki savus bērnus pakļauj riskam kļūt atkarīgiem no tabakas dūmiem nākotnē.

2006. gada vasarā veiktajā sabiedrības aptaujā katrs trešais (35%!) Latvijas iedzīvotājs sevi atzinis par smēķētāju, un nav nepieciešamas padziļinātas zināšanas matemātikā, lai aprēķinātu pasīvo smēķētāju skaitu mazajā Latvijā. Pēc 2004. gada pētījuma FINBALT datiem, dūmu ietekmei mājās ir pakļauti 53,9% vīriešu un 46,1% sieviešu. Nereti ar pasīvo smēķēšanu jāsaskaras dažās profesijās, piemēram, apkalpojošais personāls izklaides vietās ir tieši pakļauts tabakas dūmu ietekmei. FINBALT pētījums liecina, ka darba vietās tabakas dūmu kaitīgajai ietekmei ir pakļauti 25,5% vīriešu un 9,9% sieviešu. Šodien, kad ir sākta cīņa ar smēķētājiem un tiek paredzēts vairāk no tabakas dūmiem brīvu telpu nesmēķētājiem, šie skaitļi varētu būt citādi.

,

2006. gada 1. jūlijā stājās spēkā likumā «Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežojumu» noteiktie smēķēšanas ierobežojumi, paredzot daļējus aizliegumus piekopt savu kaitīgo netikumu sabiedriskās vietās. No vasaras vidus kafejnīcās, restorānos un citās sabiedriskās ēdināšanas vietās, kazino un spēļu zālēs smēķēt ir atļauts tikai telpās, kas ir speciāli ierādītas smēķēšanai, vai telpās, kas ir īpaši nodalītas no pārējās teritorijas. Smēķēšanas ierobežojumi attiecas arī uz vasaras kafejnīcām, kur atļauts smēķēt īpaši ierādītās vietās. Līdzīgi ir arī augstskolās, ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās, darbavietās darba un koplietošanas telpās, publiskās ēkās, būvēs un telpās (kinoteātru, koncertu, sporta zālēs, citās sporta ēkās un būvēs, pasta un citu ie­stāžu zālēs, diskotēkās, deju zālēs u. c.), kur no šā gada 1. jūlija smēķēt drīkst tikai telpās, kas speciāli ierādītas šim nolūkam. Lai varētu atrast pareizo vietu, kur nodoties smēķēšanai, saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību smēķēšanas vietām jābūt norādītām ar īpašiem simboliem un attēliem.

Šobrīd pilnībā aizliegts smēķēt izglītības un audzināšanas iestādēs, sabiedriskā transporta līdzekļu pieturvietu nojumēs, tuvāk par 10 metriem ēkās, kur ir izvietotas valsts un pašvaldību iestādes, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kāpņu telpās, visu veidu sabiedriskā transporta līdzekļos un taksometros un citur.

Tomēr, lai vēl vairāk pasargātu cilvēkus no pasīvās smēķēšanas, Veselības ministrija ir izstrādājusi grozījumus likumā «Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu», paredzot daudz stingrākus ierobežojumus un aizliegumus smēķēšanai publiskās vietās. Likumprojekts tuvākajā laikā tiks izskatīts Ministru kabinetā un nodots tālākai apspriešanai Saeimā. Plānots, ka no 2008. gada 1. jūlija būs aizliegts smēķēt visās izglītības iestādēs. Ārstniecības, sociālo iestāžu un rehabilitācijas institūciju pacientiem un iemītniekiem būs atļauts smēķēt īpaši ierādītā vietā, ja šāda norma būs paredzēta attiecīgās iestādes iekšējās kārtības noteikumos.

Plānots, ka turpmāk smēķēt būs aizliegts arī daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gaiteņos un citās koplietošanas telpās, nedrīkstēs smēķēt darbavietās darba un koplietošanas telpās. Pilnīgu smēķēšanas aizliegumu plānots noteikt arī publiskajās ēkās, būvēs un telpās, tas ir, kinoteātros, koncertu zālēs, sporta zālēs, citās sporta ēkās un būvēs, pasta un citu iestāžu zālēs, diskotēkās, deju zālēs un citur. Līdzīgi kā vairākās citās pasaules valstīs, no 2008. gada 1. jūlija smēķēt plānots aizliegt arī kafejnīcās, restorānos un citās sabiedriskās ēdināšanas vietās, tajā skaitā arī āra kafejnīcās. Likumprojekts paredz arī smēķēšanas aizliegumu parkos, skvēros, peldvietās un bērnu atpūtas un rotaļu laukumos, tādējādi pasargājot bērnus un grūtnieces no tabakas dūmu kaitīgās ietekmes.

,

Palīdz brīdinoši uzraksti uz paciņām

Līdztekus stingrākiem smēķēšanas ierobežojumiem likumprojekts paredz papildināt esošos brīdinošos uzrakstus par smēķēšanas kaitīgumu ar krāsainiem attēliem un citām ilustrācijām. Visas ilustrācijas un attēli tiks izveidoti saskaņā ar Eiropas Komisijas direktīvās noteiktajām prasībām. Krāsaini brīdinājuma attēli uz cigarešu paciņām ļautu samazināt smēķējošo cilvēku īpatsvaru. Kanādā un Brazīlijā saskaņā ar šajās valstīs veiktajiem epidemioloģiskajiem pētījumiem ir pierādīts, ka pēc krāsaino attēlu ieviešanas uz cigarešu paciņām daudzi smēķētāji ir domājuši par atbrīvošanos no netikuma. Pastāv saistība, ka, vizuāli redzot iespējamās sekas, ko izraisa tabakas ietekme uz cilvēka organismu, persona samazina tabakas patēriņu vai smēķēšanas biežumu. Veselības ministrija prognozē, ka nākotnē tādējādi izdosies samazināt smēķētāju skaitu un uzlabot sabiedrības veselību. Par to varēs pārliecināties pēc padziļināta sabiedrības veselības monitoringa veikšanas, ko Latvijā nodrošina Sabiedrības veselības aģentūra. Brīdinošos attēlus uz cigarešu paciņām varēsim skatīt no 2009. gada.

Iemesli, kāpēc jāatmet smēķēšana

Smēķēšanas pārtraukšana samazina draudus veselībai, kas saistīti ar tabakas lietošanu, — cilvēkam uzlabojas ne tikai sejas krāsa un mazinās aizdusa, strauji kāpjot pa trepēm, bet kopumā uzlabojas arī visa sabiedrības veselība. Smēķētāji, kas pārtrauc smēķēt 30 gadu vecumā, gandrīz pilnībā likvidē smēķēšanas izraisītās agrīnās nāves risku. Smēķēšanas pārtraukšana sniedz veselības uzlabojumus, ieskaitot garāku mūžu, pat tiem smēķētājiem, kas atsakās no šā netikuma 60 gadu vecumā vai vēl vēlāk. Veselības uzlabojumu veids ir atšķirīgs dažādām slimībām. Plaušu vēža risks ir atkarīgs gan no smēķēšanas apjoma, gan no smēķēšanas stāža. Smēķēšanas pārtraukšana stabilizē, kaut gan nespēj plaušu vēža attīstības risku samazināt līdz līmenim, kāds novērojams cilvēkiem, kas vispār nav smēķējuši. Sirds slimību gadījumā veselības ieguvums, pārtraucot smēķēšanu, ir momentāns — pat pēc pirmās nesmēķētās dienas sirdslēkmes rašanās iespējamība samazinās. Dažus gadus pēc smēķēšanas atmešanas samazinās sirds koronārās slimības attīstības risks, salīdzinot ar cilvēku, kas turpina smēķēt, bet pēc 15 gadu nesmēķēšanas koronārās slimības risks ir tāds pats kā cilvēkiem, kas nekad nav smēķējuši. Neatkarīgi no tā, cik daudz cilvēks smēķē, kāds ir viņa veselības stāvoklis, kāds ir smēķētāja vecums, smēķēšanas pārtraukšana samazinās smēķēšanas radīto risku viņu veselībai. Cilvēks, kurš pārtraucis smēķēt, pēkšņi apzinās, ka viņam ir arī oža, garša, svaiga elpa, svaigāks gaiss mājās un automašīnā un mazāk nievājošu skatienu no svešiem cilvēkiem uz ielas. Un — kas nav mazsvarīgi — ietaupās arī nauda. Dažas nedēļas pēc smēķēšanas pārtraukšanas cilvēki ar atvieglojumu ievēro, ka pazūd stresa sajūta, ka maldīgs bijis pieņēmums stresu mazināt ar cigaretes palīdzību.

Kur saņemt palīdzību

www.vvva.gov.lv

Der zināt

• 700 miljoni bērnu, kas ir gandrīz puse no visas pasaules bērniem, elpo gaisu, kas ir piesārņots ar tabakas dūmiem. Aprēķināts, ka nikotīna deva, ko saņem aktīvi smēķējošu vecāku bērns, ir līdzvērtīga smēķēšanai, ja pats bērns izsmēķētu 60–150 cigaretes gadā.
• Jau 1997.gadā ASV konstatēts, ka vismaz 35 000 nāves gadījumu no 62 000, kad cilvēki miruši no sirds slimībām, ir saistīti ar pasīvo smēķēšanu.
• Lielbritānijas zinātnieku 2004. gadā publicētajā pētījumā teikts, ka pieaugušajiem, kas dzīvo kopā ar smēķētāju, mirstības risks pieaug par 15% arī tad, ja paši nekad nav smēķējuši.
• Eiropā pasīvā smēķēšana ir nāves cēlonis no 50 līdz 100 tūkstošiem nāves gadījumu katru gadu.