Draudzība nav biezpiena paciņa, kura jāapzīmogo ar derīguma termiņu, taču cilvēki nereti runā par bijušajiem draugiem...
Kas vieno vecos draugus?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
2. PROBLĒMA: ģimene ir ķīlis draudzības kokā
Jolanta:
Man bija ļoti laba draudzene, ar kuru kopā strādājām un sapņojām. Kad viņa apprecējās, man ar viņas vīru draudzīgas attiecības neizveidojās. Draudzenei tagad ir divi bērni, viņa dzīvo Jelgavā. Ciemos varu aizbraukt reti un ciemojoties jārēķinās ar vīra klātbūtni. Šad tad draudzene piezvana un saka: «Vīrs uz divām nedēļām aizbrauca komandējumā. Tu vari atbraukt ciemos un palikt pa nakti. Varēsim kārtīgi izrunāties.»
Tas patiešām ir ļoti jauks kopā pavadītais laiks, taču saprotu – vienojošā mums paliek arvien mazāk. Viņai ir citādāka dzīve nekā man – ģimene, bērni – , un mums arvien grūtāk ir atrast, par ko runāt. Tās lietas, kas viņai šķiet aktuālas, man ir pilnīgi nesaprotamas un tālas.
Kristīne:
Ja mans draugs apprecēsies, tas būs tikai normāli, ka viņam kādu laiku par mani nebūs nekādas intereses. Vēlāk gan būs vajadzīgs arī drauga plecs. Man ir divas draudzenes, kuras ir precējušās, – Ruta un Dace. Ar Rutu sadraudzējos, kad viņa jau bija precējusies un viņas dēlam bija astoņi gadi.
Uzskatu, ka viņa ir viena no labākajām draudzenēm. Ruta atrada laiku ar mani kopā aizbraukt uz Londonu – neviena neprecējusies draudzene to neizdarīja. Tas, ka Dace ir precējusies, arī nav šķērslis, lai mēs vairs nesatiktos. Es negribētu, lai kāds vīrietis kļūtu visa mana dzīve. Gribu, lai turpinās mana dzīve, un es to dalīšu ar viņu. Draugi ir daļa no manas dzīves.
Indra:
Man dzīvē bija krīzes situācija, kad jutos bezpalīdzīga un kā no laivas izmesta. Biju palikusi viena ar bērnu un man lūdza atbrīvot īrēto dzīvokli. Tajā brīdī kāds vīrietis piedāvāja savu palīdzību kā draugs. Es to pieņēmu, taču izrādījās – viss tika darīts ar cerību, ka draudzība pāraugs mīlestībā. Kad tā nenotika, gādība pārvērtās naidā. Terorizēšana turpinājās diezgan ilgi. Tikai pēc aptuveni diviem gadiem viņš atvainojās par savu rīcību.
Uzskatu, ka izšķirties var divi dzīvesbiedri, nevis draugi. Draugi viens otru pieņem tādus, kādi viņi ir. Viņi var pieņemt to, ka otrs pazūd mēnešiem un pat gadiem. Kad kādu laiku neredzētais cilvēks piezvana vai atnāk ciemos, viņš ar prieku tiek sagaidīts. Ja nezvana un nenāk, nav iemesla apvainoties. Draudzība ir kaut kas brīvs un no visas sirds. Jēga kopt attiecības ir ģimenē starp vīru un sievu.
Domāju, ka vīrs un sieva bieži vien nav draugi. Viņi manipulē viens ar otru, viņiem ir kopīgs dzīvoklis, manta, bērni un pienākumi. Cilvēki reizēm dzīvo kopā… velns viņu zina, kāpēc! Viņiem ir bail būt vieniem vai zaudēt jumtu virs galvas, sievietes bieži vien baidās zaudēt stabilo materiālo aizmuguri. Lai nebūtu viens, cilvēks spēj ar daudz ko samierināties.