Vakar noslēgtais robežlīgums, visticamāk, tiks apstrīdēts Satversmes tiesā (ST), jo partijai «Jaunais laiks» (JL) acīmredzot izdosies savākt 20 parlamentāriešu parakstus, kas nepieciešami, lai vērstos ST. JL frakcijā ir 18 deputāti, bet vēl divus parakstus «jaunlaicieši» sameklējuši pie «zaļajiem zemniekiem». Tomēr robežlīguma ratifikāciju, ko paredzēts pabeigt maijā, tas neietekmēšot, apgalvo premjers Aigars Kalvītis.
«Sūdzēties, tiesāties, kaut kādā veidā realizēt savu politiku — tā ir normāla demokrātijas sastāvdaļa, kas nekādi netraucē procesu,» sacīja premjers.
Satversmes tiesas preses sekretāre Līna Kovalevska «Neatkarīgajai» sacīja, ka lietas izskatīšana ilgtu aptuveni pusgadu. Tātad Saeima līgumu ratificēs krietni ātrāk, nekā būs zināms ST spriedums. Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš atzina, ka ratifikācijas gaitu līguma apstrīdēšana tik tiešām nevar ietekmēt, jo parlamentam nav pienākuma gaidīt līdz spriedumam. Tomēr jāņem vērā, ka ST līgumu pārsūdz, lai to izvērtētu pēc būtības. Viņš arī uzsvēra, ka gadījumā, ja ST atzītu jau ratificēta līguma neatbilstību kādam Satversmes pantam, varētu būt smagākas sekas, tāpēc labāk tikt skaidrībā vēl pirms ratifikācijas.
Iespējams, lūgums izvērtēt robežlīguma atbilstību Satversmei varētu tikt iesniegts ST jau šodien. Visticamāk, līdzās «jaunlaiciešu» parakstiem varētu būt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputātu Leopolda Ozoliņa un Visvalža Lāča paraksti. Viņi tāpat kā «tēvzemieši», balsojot par pilnvarojumu valdībai parakstīt robežlīgumu, nobalsoja pret. Lai gan TB/LNNK deputāti būšot arī pret līguma ratifikāciju, viņi diezin vai pievienosies JL aicinājumam. Drīzāk apvienība ratifikācijas procesā nāks klajā ar saviem priekšlikumiem līguma grozīšanai.
L. Ozoliņš uz jautājumu, vai varētu parakstīties, neatbild ne jā, ne nē. «Es domāju,» viņš noteica. Neoficiāla informācija gan liecina, ka viņš piekritis parakstīt JL iesniegumu. Savukārt V. Lāča nostāja ir skaidra. Sarunā ar «Neatkarīgo» viņš atzina, ka gadījumā, ja JL vērstos pie viņa ar lūgumu parakstīt prasību ST, viņš nešauboties to darītu. «Neko jau citu es neaizstāvu kā Satversmi, kurā teikts, ka par Latvijas teritorijas atdošanu var lemt tikai tautas nobalsošanā,» viņš uzsvēra un atzina, ka respektētu tautas viedokli. Viņš arī bija neizpratnē, kāpēc neviens nerunā par to, ka aicinājums atdot daļu Latvijas teritorijas ir krimināli sodāms.
ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis atzina, ka nebūs pārsteigts, ja šie frakcijas biedri parakstīs aicinājumu. «Mums ir absolūta brīvība šajā ziņā,» viņš sacīja, uzsverot, ka nekādas sankcijas no frakcijas puses deputātiem nebūšot.
Runājot par JL mērķi, vēršoties ST, JL deputāte Solvita Āboltiņa skaidroja — ja ST atzīst, ka līgums neatbilst Satversmei, tas nozīmē, ka rīkojama tautas nobalsošana. «Jautājuma formulēšana referendumam tad būtu politiķu ziņā. Tas nav tik vienkāršs — par vai pret Abreni. Jautājums ir par šīs valsts pēctecību, iespējamajām kompensācijām un tamlīdzīgi. Pirmām kārtām tas ir jautājums par pilsonību. Tas ir tas, kas uztrauc «Jauno laiku»,» paskaidroja S. Āboltiņa.
G. Kusiņš gan iebilst, ka referendums nebūt nav pašsaprotams. Proti, Satversmes tiesas likums nosaka — ja Satversmes tiesa par neatbilstošu Satversmei atzinusi kādu Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu, Ministru kabinetam ir pienākums nekavējoties gādāt par grozījumiem šajā līgumā, šā līguma denonsēšanu, tā darbības apturēšanu vai pievienošanās atsaukšanu.