Vasara. Visapkārt pārīši, kuri iekāro viens otru. Pārīši, kuri mīl viens otru. Pārīši, kuri grib būt laimīgi. Un ar pārīši es domāju ne tikai tīņus, kuriem vējš galvā cauru gadu, bet arī omītes un opīšus un arī cilvēkus labākajos gados, kuriem saprāts un neprāts ir gaumīgā līdzsvarā un kuri jau ilgus gadus ir kopā. Šovasar visi izskatās dzīvāki, atvērtāki, smaidīgāki... Smiekli, sekss un jaunas mīlestības molekulas... Vai tiešām saule cilvēkus padara laimīgākus? Nu, ko!? Laižam dzīvē, mīļie!
Sekss. Ko darīt ar to?
Darīt! No sirds un no rajona! Sajust un piepildīt pasauli ar enerģiju. Sajust un smelties enerģiju. Maigi, lēni, ilgi, ar mīlestību, ar cieņu. Un ne tikai tad, ja mīlam līdz pašiem sirds dziļumiem. Arī tad, ja darām to ar kādu tāpat vien — tāpēc, ka tā jūtamies, tāpēc, ka tā notiek, tāpēc, ka mums tas patīk bez skaidriem mērķiem par ciešākām attiecībām nākotnē. Protams, tāds smalkums iespējams tikai tad, ja pretī ir cilvēks ar smalki attīstītiem jutekļiem un seksuālo inteliģenci (un arī mēs pašas, protams, tādas esam).
Bet, ja uz seksu paraugās caur zooloģijas, hormonu, testosteronu vai citām līdzīgām vai pilnīgi atšķirīgām prizmām, tad var trakot apkārt arī tāpat vien — šķiesties ar enerģiju un nolaist tvaiku. Un visdrīzāk tā arī daudzas meklēju vīrieti vasarai attiecības funkcionē — izēdam putukrējumu un aizmirstam! Šoreiz neko neteikšu — lai tā būtu, ja mums tā vajag!
Pasaule. Ko darīt ar to?
Braukt! Ņemt vīru, draudzeni vai bērnus (vai visus kopā) un braukt! Vienalga — uz Liepāju, Lietuvu vai pasaules malu. Tas ir kaifs — izdauzīties pa svešām vietām, saķert jaunas sajūtas, iegūt enerģiju, satuvināties ar saviem mīļajiem. Tikai galvenais — nesēdēt mājās! Atvērties pasaulei — dzīvot un baudīt laiku, katru sīkumu, vienam otru!
Un, ja nav līdzekļu tāliem ceļiem, tad braukt tepat — tāds skaistums apkārt! Īsta, patiesa, sirsnīga Dieva māksla! Naivisms un neviltots miers! Brauciet un nebaidieties no nezināmām vietām. Meklējiet! Atradīsiet tādus brīnumus! Bet, ja gribas tālāk, tad domājiet, kā uz turieni tikt. Jūs izdomāsiet un izdarīsiet! Tā notiek ar visiem, kas domā un dara! Kaut vai desmit reižu! Tā notiek ar visiem, kas DARA!!!
Kosmoss. Ko darīt ar to?
Meditēt! Kāds skaistums vientuļā pludmalē pavadīt nakti pie ugunskura, uz pāris vilnas segām, zem klajām debesīm... Brauciet ar savu mīļāko cilvēku — runājiet, piepildiet viens otru... Nezinu tikai, vai pie jūras drīkst kurināt ugunskuru, bet tādas nakts dēļ varbūt arī drīkst... tā prātīgi un civilizēti... Un rīts — saule aust, mierīga jūra, mīlestība... Ko vēl mums, jūtīgajiem estētiem, vajag? Šampanieti? Aukstu vīnu? Nu bet lūdzu! Dariet tā! Atzīšanos mīlestībā? Lūdzu! Dariet tā! Sakiet saviem mīļajiem visskaistākos vārdus! No sirds! Tā, lai skudriņas skrien caur vēderu un gribas šo mirkli paturēt mūžīgi. Dariet tā! Tik vienkārši! Tik skaisti!
Laiks. Ko darīt ar to?
Vēl jau ir — viens vasaras mēnesis priekšā un kaislību pilnais rudens, un klusums pirms Ziemassvētkiem, un patiesībā jau vēl visa dzīve — piepildīta un jutekliska bez gala. Tikai nepazaudēt to skaistumu! Tikai neaizlaist...
P.S. Pieņēmums, ka ilgstošas attiecības nozīmē grūtības, ir maldinošs. Tas ir inteliģences un attieksmes jautājums, vai ne?