Galgauskas pagasta zemnieku saimniecībā "Lazdukalni", kur saimnieko Valda Vītola, šobrīd plašajos aplokos laiski vaļojas astoņi savvaļas zirgi - koniki. Ap Jāņiem to skaits papildināsies ar vēl vienu kumeliņu.
Lepojas ar savvaļas zirgiem (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Pīter, Beta, Britnija!" sauc saimniece, paceļot augstu gaisā maisiņu ar zirgu lielāko kārumu – rupjmaizi. Drīz vien cits aiz cita dzīvnieki naski dodas viņas virzienā, lai līdz ar maizes gabaliņu saņemtu arī Valdas glāstu. "Zirgiem ļoti patīk uzturēties pirtiņas tuvumā, jo tur var pārskatīt visu pagalmu. Katru dienu aprunājos ar viņiem, tādējādi veidojot kontaktu, jo tad ir arī vieglāk dzīvniekam palīdzēt, ja gadījusies kāda ķibele, lai gan koniki paši lieliski tiek ar visu galā. Viņiem ļoti garšo maize, tāpēc, ja kādam būs izdevies izlavīties no aploka, ar tās palīdzību varēšu atvest uz aploku atpakaļ. Vislielākais kārumu tīkotājs ir ērzelis Pīters, kurš ir starp ganāmpulka vecākajiem iemītniekiem," stāsta Valda. Pāri zaļajam zāles paklājam viņa mudina saskatīt vietu, kur zirgi izbauda saules vannas. "Viņi visi tur sanāk kopā un sastājas aplī, it kā ļautos savdabīgai meditācijai," smej saimniece. Iecienīta vieta esot arī avotiņš, kas netālu no pirts izlaužas virszemē, tādējādi neliekot saimniekiem bažīties, ka sausā un karstā laikā dzīvniekiem varētu pietrūkt ūdens. Obligāts nosacījums esot arī iespēja palaizīt sāli. "Savvaļas zirgi lieliski izkopj ganības, kurās sastopami ne tikai lapu, bet arī skuju koku puduri. Īpaši viņiem patīk, ja saimnieks nozāģē kādu apsi, tad tā tiek rūpīgi apstrādāta," smejas viņa. Dzīvnieki arī labi pārziemojot un aplokos esot ielāgojuši tās vietas, kur vislabāk iespējams paslēpties no sniegputeņa un aukstā vēja. Savvaļas zirgi netiek piebaroti, vienīgi tad, ja ziema ir sevišķi barga un ir dziļš sniegs, saimnieki sarūpē siena ruļļus.
Šajā pavasarī pasaulē jau nākuši divi kumeliņi – 14. martā un 14.aprīlī. Vēl viens – ap Jāņiem - tiekot gaidīts ķēvītei Betai. "Tas būs mūsu Jāņu dienas brīnums. Katra kumeliņa piedzimšana vienmēr ir brīnums, jo tas notiek tad, kad cilvēka nav klāt. Ķēves pašas tiek ar visu galā. Pēc piedzimšanas kumeliņi uzreiz ceļas kājās, lai mielotos ar mātes pienu. Divus zirgus no ganāmpulka jau esmu izaudzinājusi un atdevusi citiem, kas arī vēlas audzēt savvaļas zirgus, jo Latvijas Dabas fonda, Latvijas ornitoloģijas biedrības un Nīderlandes Dabas fonda kopīgajā projektā, kurā iesaistījos pirms četriem gadiem, paredzēts ne tikai audzēt un pavairot savvaļas zirgus, bet arī tos pārvietot uz citiem ganāmpulkiem. Lai ganāmpulkā neveidotos asinsradniecība, Valdai pašai tagad ir iespējams vienu jauno ērzeli pārdot. Savvaļas zirgi 2005.gadā pie Valdas tika atvesti no Alūksnes rajona Veclaicenes pagasta, bet Latvijā pirmo reizi savvaļas zirgi no Polijas ievesti Papes pļavā, kur tie savairojušies un izceļojuši uz dažādiem Latvijas rajoniem. Valda joprojām sazinās ar holandieti Janu Langervenu, kurš, būdams entuziasts, aktīvi pievērsies savvaļas zirgiem.
Vienam savvaļas zirgam vajag piecu hektāru ganību platības. Saimniecībā kopumā ir iežogoti vairāk nekā 30 hektāri, bet, ja vien būtu līdzekļi, žogs apjoztu vēl lielāku platību. Valda bilst, ka nākotnē zirgu ganāmpulks noteikti būs lielāks. "Esmu viņos iemīlējusies un iepazinusi dzīvnieku raksturus, to, cik ļoti viņi sargā cits citu. Ja arī savstarpēji viņi nedaudz paskandalē, tad tas ir tikai tāpēc, ka Pīters – jau četru kumeļu ciltstēvs - ir visa bara vadonis, bet šo lomu viņš nevienam neuztic," smej Valda.