Runājot par kāzām, gribēju pastāstīt, ka arī zelta kāzās var gadīties savi interesanti momentiņi. Pat, kāzu tradīciju sakarā.
Uz kāzām — ar zāģi!
Dažus gadus atpakaļ svinējām saviem vecākiem zelta kāzas. Viss bija nokārtots tāpat kā īstās kāzās — arī oficiālā laulību reģistrēšana (laikā, kad viņi precējās tādas skaistas kāzu dienas nemaz nebija), tāpēc mēs, bērni, gribējām sagādāt vecākiem pārsteigumu. Mazbērni kāzās gāja par vedējiem, bet mielasts bija sagatavots brāļa privātmājā.
Humora pēc brālis bija parūpējies arī par tādu lietu kā bluķa zāģēšana. Protams, simbolisku, jo neies taču mocīt tēti viņa cienījamos gados. Gatavojoties šai procedūrai, bija jāsadabū gan bluķis, gan paliktnis, uz kā to novietot, un arī zāģis.
Tā kāzu dienas rītā brālis bija sācis naski rīkoties pa sētu, visas šīs lietas meklēdams. Blakus mājas kaimiņš ar interesi novēroja brāļa rosīšanos un pošanos uz zāģēšanu, bet, kad viss bija sagatavots zāģēšanai, nāca kaimiņam palīgā, pār plecu nesot elektrisko malkas zāģi.
Sak’, «kaimiņ, ko tu te muļķojies ar rokas zāģi! Es tev atnesu elektrisko, ar to taču būs ērtāk, ātrāk un vieglāk!»