/nginx/o/2018/07/15/9488374t1h417a.jpg)
Anekdote kā tautas mutvārdu folkloras paveids mūsdienās nav kļuvusi mazāks dzīvīga.
Nejauc orgasmu ar astmas lēkmi!
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ik dienu interneta portāli, prese un raidstacijas izplata tautā kādu īsu, komisku situācijstāstiņu. Arī tēmas ir visdažādākās: aktualitātes politikā, sadzīvē, pārpratumi mīlas lietās un seksā, anekdotes par dzīvniekiem, profesionālās anekdotes (par miličiem, ārstiem, skolotājiem, viesmīļiem utt.). Patiesi, komisku gadījumu visapkārt gana.
***
Viņš viņu maigi apskauj un vaicā:
— Vai es esmu tavs pirmais vīrietis?
Viņa ilgi skatās uz viņu un saka:
— Varbūt... Tāpēc es domāju — kur es tevi esmu redzējusi?
— Gurevič, cik jūs dotu par manu sievu?
— Ne kapeikas.
— Nu, lūk, esam vienojušies!
— Abramčik, zini, ko es izlasīju avīzē? — no virtuves sauc Sāra.
— Nē, mīļā, nezinu — pasaki man.
— Abramčik, izrādās, ka tas, ko mēs divdesmit piecus gadus uzskatījām par orgasmu, ir bijušas tikai bronhiālās astmas lēkmes.
Sāra uzšuvusi kleitu ar dziļu izgriezumu, kurā rēgojas nemazgāts kakls. Kaimiņiene pamāca:
— Sāra, vai nu tu šujies augstāk, vai mazgājies zemāk.
— Nu, un kā? — precinieks vaicā līgavainim. — Līgavu redzējāt? Ko teiksiet?
— Tā nekas, bet trīs lietas man nepatika.
— Kādas tad?
— Viņas zods.