Ķeršana uz grūtniecību ir izplatīts, ja ne pats populārākais veids, kā apprecināt ar sevi vīrieti.
Bija bērns vai nebija?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lai cik pretīgi nebūtu šādi «aizliegtie paņēmieni», ieguvēji beigu beigās ir abi, jo viens par otru taču ieguvuši miljona vērtu informāciju!
Ārpuskonkursa scenārijs. «Palūdz sunim aizdot desu...»
Savdabīgā noenkurošanās scenārijā iesaistījās divdesmitgadīgā Arta. Viņa draudzējās ar jauku un enerģisku puisi. Kopā nedzīvoja, bet tikās gana bieži, lai viņus sauktu par pāri.
Reiz, kad mēnešreizes aizkavējās, Arta iegādājās grūtniecības testu. Rezultāts bija negatīvs. Brīdī, kad sieviete veica testu, iezvanījās mobilais tālrunis, un papīra strēmelīte palika vannas istabā. Drīz ciemos ieradās draugs Juris. Pēc pusstundas jaunieši jau bija gultā. Jura roka sniedzās pēc cigaretes, bet...
«Paldies tev, mīļā! Piedod, ka nepasniedzu tev ziedus, un šī nav pati romantiskākā situācija, bet nevaru nociesties, neapsveicis tevi!» turot Artas roku, teica Juris. «Eu, nu gluži kā sentimentālā kino!» nodomāja Arta, nenojaušot, ka, ieraudzījis grūtniecības testa kārbiņu, draugs izlēmis — viņi gaida mazuli!
Tikai pēc tam, kad Juris sāka iztaujāt meiteni par pašsajūtu un par to, vai viņa vēlas precēties, Arta aptvēra, kas noticis. Viņa gandrīz sāka skaļi smieties, bet tūdaļ drudžaini mēģināja izskaitļot, kā labāk rīkoties. Prāts ieteica izmantot situāciju savā labā. Jo vairāk tāpēc, ka Juris bija turīgs un apsviedīgs cilvēks, bet Artai nācās iztikt no stipendijas. Viņa pasmaidīja un nespēja aptvert, kā tik viegli izdevies izvilkt laimīgo lozi.
Pēc mēneša Arta tomēr saprata — nevar precēties naudas dēļ — un pateica Jurim, ka negaida bērniņu. Draugs nedusmojās, bet, paraustījis plecus, atteica: «Mazais, mums noteikti būs, vismaz viens puika un meitiņa! Vai tiešām tu domā, ka precos ar tevi tikai pienākuma dēļ?»
Alternatīvs scenārijs. «Pie bada velns pat mušas ēd»
Dažus jautājumus uzdevu arī savas draudzenes vecmāmiņai. Septiņdesmitgadīgā kundze nedaudz samulst, kad prasu, vai viņas jaunībā sievietes mēģinājušas izdomāt viltus grūtniecību. «Toreiz, meitiņ, bija citi laiki. Pēckara gados, kad trūka vīriešu, sievietes bija priecīgas, ja tika pie bērniņa! Vīrišķis nebija tik svarīgs, bet kura gan negribēja savu mazulīti?» retoriski vaicā Annas tante.
Vēl viņa piebilst, ka daudzi pāri, uzzinot par gaidāmo bērniņu, ja vien stiprā dzimuma pārstāvis bijis goda vīrs, steiguši attiecības noformēt juridiski. Bet kā tad ar mīlestību? «Kā tu domā, kas ir svarīgāks — nenotveramas jūtas vai pienākums? Ja reiz bija gadījies tā, ka pasaulē jānāk brēkulim, jaunie, ja negribēja nonākt ļaužu valodās, precējās. Precējās, un viss!»
Titru vietā
Ej nu tagad tiesā, kurš vainīgāks: viltus grūtniece, kura piespiež vīrieti pie sienas, lai saprastu, ko no šī frukta varētu sagaidīt, ja bērniņš tiešām pieteiktos, vai vīrietis, kurš tomēr neiztur šo testu, kaut pirms tam dziedājis serenādes un varbūt pat vairākām vienlaikus.