Kāpēc es krāpu savu puisi (Neuzticīgās stāsts)

Pastāstīšu, kā tas notika ar mani. Manas pirmās nopietnās attiecības. Satikāmies, kad mācījos pamatskolā, bet viņš tikko bija sācis mācības augstskolā. Atceros, attiecību sākumposmā šausmīgi mocījos ar apziņu, ka esmu sīka, par mazu viņam, šim nopietnajam, izskatīgajam un veiksmīgajam puisim. Protams, pirmais pusgads pagāja kā paradīze. Sadevušies rociņās, staigājām pa parkiem, sēdējām kafejnīcās kā salipuši, un dažreiz mūs pat apsauca, ka kafejnīca nav maigošanās vieta.

Viņš nevienu reizi nelika domāt, ka varētu mani krāpt, varētu satikties ar citām. Līdz šai dienai, cik man zināms, viņš man bija uzticīgs. Varbūt prasmīgs melis, nezinu, bet nekad neviena acīmredzama kļūda viņa stāstos nav bijusi. Tikai viens melnais pleķītis — viņa bijusī.

Dažreiz man šķita, ka aizvien, pēc daudzajiem mēnešiem, ko mēs bijām kopā, viņš jebkurā brīdī varētu aizskriet pie viņas. Viņš visu noliedza. Viņa citreiz zvanīja viņam, citreiz sūtīja idiotiskas SMS. Viņai bija nopietnas attiecības, viņa grasījās precēties. Es nespēju saprast, kas notiek. Tas bija iemesls numur viens.

Paralēli studijām viņš strādāja un mācījās. Tad augstskolu pameta un tikai strādāja. Laika bija maz, darba daudz. Man atvēlēja īsus brīžus, es jutos nenovērtēta. Brīžos, kad bijām kopā, viss aizvien bija lieliski, taču uzmanības man tika aizvien mazāk un mazāk.

Vēl pēc pāris mēnešiem viņš sāka kļūt skarbs pret mani. Ass, dusmīgs manā klātbūtnē. Man vairs negribējās viņu pat redzēt. Dažreiz dāvināja ziedus, aizvien vēl kopā gājām izklaidēties, bet ne rociņās sadevušies. Pēkšņi viņam parādījās šausmīgs tikumīgums, un «ko cilvēki padomās, ja mēs uz ielas skūpstīsimies?». Iemesls numur divi — viņš nepievērsa man uzmanību.

Visbeidzot — galvenais dzinējs man aiziet pa kreisi bija tas, ka viņš bija mans pirmais. Pirmais un vienīgais līdz tam. Es gribēju zināt, kā ir ar citiem. Gribēju pārbaudīt, vai izmēram ir nozīme. Gribēju paskatīties, kā ir ar citiem. Atceros, attiecību sākumposmā sekss mums nebija īpaši labs, es beidzu tikai labi ja katru trešo ceturto reizi. Taču vēlāk viss nokārtojās, katru reizi man bija garantēts superīgs orgasms un it kā nebija iemesla meklēt ko citu. Bet es meklēju.

Gauži triviālā veidā sapazinos ar 15 gadus vecāku vīrieti, kurš bija šķīries no sievas, un viņam bija meita. Jau tolaik es biju drusku pasista uz «grabuļiem». Laba automašīna, šiks dzīvoklis, brīvdienās pa salām vien braukā, dārgi ģērbjas...

Pēc pirmās tikšanās man šķita, ka esmu debesīs. Lidinājos, biju tik laimīga, pasaule šķita rozā un pūkaina, viņš man pievērsa uzmanību, es jutos skaista un iekārota. Turpretim, tiekoties ar savu puisi, viņš kārtējo reizi man uzrūca un noveda mani līdz asarām. Pēc tam gan atkal mums bija superīgs sekss.

Otrajā tikšanās reizē es pārgulēju ar to otru. Drausmīgi! Jā, izmēram ir nozīme. Bet, ja tā ir attiecība starp garāks–tievāks pret īsāks–resnāks, es izvēlos otru variantu. Sajūta bija, it kā mani bakstītu ar zīmuli. Kāda tur beigšana, kāds orgasms? Kad vairs nevarēju izturēt viņa mīcīšanos, notēloju orgasmu un panācu, lai viņš arī uzreiz beidz. Pirmo reizi tēloju. Arī vienīgo, jo nekad to vairs neesmu darījusi. Viņš piedāvāja palikt līdz rītam pie viņa. Es atteicos un aizbraucu ar taksi mājās.

Nākamajā dienā šķita, ka sliktāk nevar būt. Morālās paģiras. Ko esmu izdarījusi?! Es, kas uzskatīja, ka nav jēgas krāpt, uzreiz jāiet prom; es, kas uzskatīja, ka pēc krāpšanas nekādas attiecības vairs nevar būt...

Es priecīgi čaloju pa telefonu ar savu puisi un plānoju brīvdienas. Jā, sekss ar viņu bija labāks. Ar pirmo un nu vairs ne vienīgo. Uzmanības aizvien bija par maz, bet ar to laikam var sadzīvot. Bet tā viņa bijusī? Parasti greizsirdības uzplūdi. Tātad pie visa bija vainīga mana ziņkārība?