Ne-draudzīgās attiecības ar vīriešiem

Tādās situācijās vienmēr var pārliecināties par citu vīriešu ne-draudzīgo attieksmi pret mani. Patiesībā attieksme nemaz nav nedraudzīga, kā varētu padomāt, tā nav nedz naidīga, nedz arīdzan noraidoša. Tā ir tik ļoti draudzīga, ka vairs to nevar saukt par draudzīgu...

Šādās izklaides vietās es vienmēr pārliecinos par patiesību, ka vīrieši visupirms tevi novērtē kā seksuālu objektu un tikai tad kā draugu, ja līdz tam vispār tiek. Nepastāv tāds jēdziens kā «labs cilvēks». Uzreiz figurē kājas, krūtis un kas tik vēl ne.

Bet parunāšanās ir viena lieta, kā būtu ar piemēriem?

Vienu dienu devāmies izklaidēties ar meitenēm un kādu sen pazīstamu puisi uz mājas tusiņu. Tā kā mēs nezinājām, kur īsti dodamies (cilvēki bija nesen uz turieni pārvākušies), norunājām tikties visu pazīstamajā tikšanās vietā pie pulksteņa.

Pa ceļam pazīstamais puisis satika kādu savu paziņu, kuru arī nolēma ņemt līdzi uz pasākumu. Tā nu sanāca, ka puisis pašmācības ceļā apgūst vienu no valodām, kuru es brīvi pārvaldu, līdz ar to smejoties runājām dažādus niekus šajā valodā, kamēr citi bolīja vien acis, bet draudzenes smējās, ka man pilnīgi acis mirdzot, jo beidzot sanāk papraktizēties.

Puisis bija diezgan interesants, stāstīja dažādus atgadījumus no savas dzīves, ļoti jauki runājāmies. Es viņam mācīju jaunus vārdus, sarunājām, ka varu iedot dažas filmas un šo to no mūzikas tajā valodā, lai palīdzētu viņam to apgūt labāk.

Laiks gāja, un viņš pakāpeniski sāka piedzerties, turklāt ne pa jokam. Pēc dažām stundām viņš jau vāvuļoja man pie auss mums abiem vien saprotamā valodā — cik es skaista, cik es jauka un kā es viņam patīkot.

Tajā brīdī es devos runāties ar citiem cilvēkiem, taču pēc brīža viņš mani uzmeklēja atkal. Kad devos mājup ar draudzenēm, viņš uzmetās mūs pavadīt, bet, uzzinājis, ka mēs īrējam kopā dzīvokli un visas dzīvojam kopā, devās mājās. Acīmredzot bija domājis, ka spīd kas vairāk.

Pāris dienu pēc pasākuma viņš sāka mani bombardēt ar SMS (nezinu, kurā prāta aptumsuma mirklī es padalījos ar savu telefona numuru) — tad un tad būšot pirmā valodas nodarbība, viņš degot nepacietībā iemācīties ko vairāk (valodas nodarbības piektdienu vakaros ap plkst. 23.00 noteikti liecina par vēlmi mācīties!).

Teicu, ka šoreiz nevaru, man ir citi plāni. Tā turpinājās vairākas dienas, līdz viņš saprata, ka es nevēlos ar viņu tikties. Tagad, nejauši satiekoties kādos pasākumos, mēs pieklājīgi sasveicināmies, bet vairs divatā nerunājam.

Žēl, jo runāties bija interesanti, kā labs paziņa viņš man patiktu pat ļoti!