KNAB Vīķei-Freibergai piešķir «brīvo laiku», kad saņemt privātus dāvinājumus

Vaira Vīķe-Freiberga

FOTO: AFI

Bijušajai Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai pērn valsts apmaksātā Marokas apmeklējuma oficiālajā programmā iekļauta pasākuma laikā pēkšņi iestājies «brīvais laiks», kurā saņemtās dāvanas viņa bijusi tiesīga paturēt pati sev par velti, bez nepieciešamības tās izpirkt no valsts.

Šādu slēdzienu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētājs Kaspars Dreimanis devis, pārbaudot apstākļus, kuros V. Vīķes-Freibergas pērn valsts vizītē Marokā saņemta glezna sākotnēji oficiāli reģistrēta kā valsts īpašums, bet pēc tam pārdēvēta par privātu dāvinājumu, lai pēc tam to tāpat kā bēdīgi slavenos valsts galvas dāvanās saņemtos rokaspulksteņus nekavējoties norakstītu kā «tālākai ekspluatācijai nederīgus».

KNAB izmeklētājs par gleznu nonācis pie šāda secinājuma: «Tā tika pasniegta valsts vizītes laikā ārpus Valsts prezidenta pienākumu pildīšanas jeb V. Vīķes-Freibergas brīvajā laikā, kad viņa apmeklēja minēto skolu. Tādējādi secināms, ka minēto gleznu jeb portretu Vaira Vīķe-Freiberga saņēma kā dāvanu ārpus valsts amatpersonas pienākumu pildīšanas.»

KNAB viss bijis skaidrs arī par tālākajiem notikumiem: «Pārbaudes laikā noskaidrots, ka pēc gleznas saņemšanas Marokas Karalistē kļūdainu un nepamatotu iemeslu dēļ Latvijas Valsts prezidenta kanceleja to iekļāva Valsts prezidenta saņemto dāvanu sarakstā, kurā tiek uzskaitītas dāvanas, kas saņemtas Valsts prezidentam, pildot pienākumus. 2007. gada 5. jūlijā Latvijas Valsts prezidenta kanceleja konstatēja kļūdu un izslēdza šo gleznu no kancelejas pamatlīdzekļiem.»

Ne vakar, ne aizvakar KNAB nevēlējās sniegt atbildi uz jautājumiem, uz kādas tieši informācijas pamata KNAB izmeklētājs izdarījis secinājumu, ka šī glezna V. Vīķei-Freibergai viņas valsts vizītes laikā Marokā pasniegta «ārpus Valsts prezidenta pienākumu pildīšanas jeb V. Vīķes-Freibergas brīvajā laikā» un vai KNAB izmeklētājs ir pieprasījis un saņēmis informāciju no Valsts prezidenta kancelejas par minētās V. Vīķes-Freibergas valsts vizītes oficiālo darba kārtību un norisi, bet, ja ne, tad kāpēc.

Tikmēr no Valsts prezidenta kancelejas pērn oficiāli izplatītās informācijas par V. Vīķes-Freibergas vizīti Marokā nepārprotami izriet, ka vizīte viņas kādreiz apmeklētajā skolā Kasablankā bijusi oficiālā Marokas brauciena sastāvdaļa. Valsts prezidenta preses dienesta pērn izplatītajā informācijā presei par to, kā «Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien valsts vizītes ietvaros Marokā apmeklēja Ali Khansa skolu», plaši aprakstīts, kā Valsts prezidente oficiāli tikusies ar skolas direktori, uzrunājusi skolēnus un vēl atklājusi goda plāksni pie skolas zinātnes centra, kas turpmāk sauksies V. Vīķes-Freibergas vārdā. Tomēr KNAB izmeklētājs šajā valsts vizītes sastāvdaļā prezidentei «piešķīris» brīvo laiku speciāli privātdāvinājumu saņemšanai.

Kāda KNAB tuvu stāvoša persona, taujāta pēc komentāra par šādu biroja slēdzienu, atbildēja šādi: «Ziniet, ir tāda veca anekdote par ebreju, kurš sestdienā, kad ticīgs jūds faktiski neko nedrīkst darīt, iet pa ielu un ierauga maku ar naudu. Ierauga, bet pacelt nedrīkst — sabats. Ko darīt? Viņš vēršas pie Dieva un lūdz brīnumu. Un tiešām — brīnums notiek: visapkārt joprojām ir sestdiena, bet lūdzējam — ceturtdiena... Tieši tāpat, šķiet, politiski angažētā KNAB izmeklētājam ir izdevies atrast Dieva brīnumu bijušajai prezidentei — ir, ir, par valsts naudu apmaksāta valsts vizīte ar oficiālu programmu, bet te pēkšņi oficiālā pasākumā notiek brīnums un tas pārvēršas par brīvo laiku, kurā saņemt privātus dāvinājumus. Diemžēl, ja nopietni, tad šādu KNAB parādītu ceļu nu var izmantot arī neskaitāmas citas valsts amatpersonas Latvijā.»

Uz augšu