Attiecības veido divi cilvēki. Pieņemt šo faktu attiecībās ar citiem ir ļoti svarīgi. Tu nevari mainīt otru cilvēku. Vai nu tu mīli viņu tādu, kāds viņš ir, vai arī ne.
Necenties otru pārveidot!
Mēģināt pārveidot viņu tādu, kā tu gribi, ir tas pats, kas mēģināt pārvērst suni par kaķi un kaķi par zirgu.
Ir viegli mīlēt savu suni, jo viņam nav priekšstata, kādam tev vajadzētu būt. Suns mīl bez nosacījumiem. Tas ir svarīgi. Ja tavs partneris tevi mīl šādi, tas ir tāpat kā ar suņa mīlestību. Kopā ar viņu tu vari būt tu pats, tu vari būt vīrietis, tu vari būt sieviete, tieši tāpat kā suns var būt suns kopā ar tevi.
Viņi ir tie, kas ir. Tu esi tas, kas esi. Grūtības rodas, ja mēs nespējam pieņemt otru cilvēku. Vaina ir mūsos pašos. Nevar pieņemt otru cilvēku, ja nevaram pieņemt paši sevi, savas jūtas, «negatīvās» īpašības, ja neesam apmierināti ar mūsu dzīvi kopumā.
Neapmierinātība var rasties, ja nav apmierinātas emocionālās vajadzības. Tās nav tikai vajadzības pēc mīlestības un pieķeršanās. Kaut arī šis aspekts ir svarīgs, tomēr daudz nozīmīgāks ir fakts, ka jūsu iespaidi un pārdzīvojumi lielā mērā tika ignorēti un noliegti, nevis pieņemti un atzīti.
Katram cilvēkam ir sapnis, kuru viņš lolo kopš bērnības, kuru cenšas piepildīt dzīves laikā. Ir cilvēki, kuriem izdodas piepildīt savu sapni, bet ir arī daudzi, kam sapnis dažādu iemeslu dēļ paliek nepiepildīts.
Bieži gadās, ka mēs pieņemam un cenšamies īstenot savu vecāku nepiepildītos sapņus. Gadās, ka vecāki savus bērnus neredz kā personības, kurām ir pašām savas vajadzības. Audzinot bērnus, vecāki ieliek viņos savu sapni, bērns izaug un nedzīvo savu dzīvi. Tas arī var radīt neapmierinātību ar dzīvi. Var būt arī citi iemesli.
Mīlēt bez nosacījumiem ir grūti.
Viņš var būt godīgs pret tevi un neslēpties. Viņš nenāks pie tevis, izlikdamies par to, kas viņš nemaz nav. Tas, kurš tevi mīl, tevi mīl tādu, kāds tu esi.