Viņš savāca savas mantas, tad saņēma viņu aiz rokas un teica: «Nāc uz gultu! Pēdējo reizi.»

«Ieiedama ar viņu kopā guļamistabā, es trīcēju. Aizkari bija nolaisti, un telpa bija vēsa un tumša. Krišs nostājās man pretī un izģērbās. Viņa penis bija ļoti stāvs un ciets. Es iedomājos, ka šī būs pēdējā reize, kad es to redzēšu un jutīšu.

Tad viņš izģērba mani, novilkdams manu džemperi, džinsus un tenisčības. Viņš allaž smējās par tām un arī tagad smaidīja, tās novilkdams. Es mēģināju aizturēt asaras, bet tās lija pret manu gribu. Likās, ka Krišs tās neievēro. Viņš skūpstīja manus asarainos vaigus un lūpas, tomēr nebilda ne vārda.

Mēs atgūlāmies gultā, viņš glāstīja manas krūtis un berzēja to galiņus starp pirkstiem. Tie saslējās, un viņš tos maigi knaibīja, sniegdams man sajūtas, par kurām biju tikpat kā aizmirsusi. Manas krūtis ir ļoti jutīgas, es ļoti ātri uzbudinos, ja tās kāds glāsta, un arī šoreiz, kaut biju nomākta un saspringta, Krišs lika man justies omulīgai un priecīgi satrauktai.

Viņa rokas glāstīja manu ķermeni. Un, vai zināt, viņš mani sāka uzbudināt tā, kā vēl nekad nebija uzbudinājis. Ne jau tāpēc, ka nebija to mēģinājis vai mīlējoties slinkoja, jo daudzreiz mīlējoties viņš bija pūlējies daudz vairāk. Krišs mani uzbudināja, jo, pateikdama, ka starp mums viss ir cauri, pirmo reizi divu gadu laikā mums vairs nebija nekādu pienākumu vienam pret otru. Mēs varējām mīlēties tā, kā gribējām, jo bijām brīvi viens no otra.

Viņš nometās ceļos un iegremdēja manā starpenē savu mēli. Viņš mani laizīja, līdz es tiešām jutu, ka mans klitors kļūst tikpat ciets kā viņa penis, un galu galā es uzvilku viņu sev virsū, jo gribēju viņa peni sevī.

Es saņēmu to savā plaukstā, un tas bija tik liels, ka gandrīz nespēju aplikt tam apkārt pirkstus. Turēju to abām rokām, atplētu kājas un iespraudu sevī, gluži kā Šekspīra varoņi, kas dara sev galu ar dunci. Iedūru viņa cieto peni savā starpenē un iestūmu to sevī līdz galam, sagrābusi viņa stingro, muskuļoto dibenu. Viņa penis bija ļoti liels, un man sāpēja, bet tieši tādas sāpes es tobrīd gribēju just.

Mēs mīlējāmies, kā vienmēr, klusējot, bet tā bija pavisam citāda klusēšana. Mēs klusējām tāpēc, ka ieklausījāmies viens otra reakcijā un elpā. Viņa mīlēšanās stils bija brīnumains, tas atgādināja eksotisku deju. Eksotisku un erotisku. Likās, viņa penis skar mani visdažādākajos leņķos un uzbudina visos iespējamos veidos. Es sapratu, ka šī mīlēšanās ir kas augstāks par visu, kas starp mums bijis, tā vairāk atgādināja sapni.

Nezinu, kāpēc viņš beidza tieši tā, bet tas bija vislabākais, ko viņš varēja darīt. Viņš izvilka peni no manis, saņēma to rokā un manu acu priekšā izšļāca visu savu balto sēklu uz segām un palagiem. Varbūt viņš gribēja man parādīt, kā beidz. Es skatījos izvirdumā no viņa peņa gala kā palēninātā filmā un ar acīm sekoju gaisā planējošām strūklām.

Noliecos gultā un uzlaizīju viņa sēklu. Es jutu, ka negribu nekādas piemiņas lietas vai atmiņas, tikai viņu pašu. Man bija ļoti dīvains orgasms, kas līdzinājās zemestrīcei, kura sākas ar vieglām trīsām, bet, kad es jau rāpoju pa gultu, uzlaizīdama viņa sēklu, es elsoju un raustījos, bet manas kājas bija stīvas un man neklausīja.

Ilgu laiku mēs nogulējām tumsā. Tad es teicu: «Kriš?» — un viņš atsaucās: «Jā?» Es sacīju: «Paliec! Dari vienmēr kā šodien un paliec.» Viņš teica: «Labi, tā būs.» Un tā arī ir.

Lāgiem mums ir tikpat labi kā «pēdējoreiz», gadās arī sliktāk, bet kopš tās dienas mēs baidāmies zaudēt viens otru, jo esam sapratuši, cik mīloši spējam būt, ja vien mēģinām, un tagad mēs cenšamies vēl vairāk.»