/nginx/o/2018/07/16/9915097t1he27c.jpg)
Vairākums meiteņu sešpadsmit gadu vecumā par seksu zina pietiekami, lai neatkārtotu kāda jaunlaulāta pāra klasisko kļūdu pirms divdesmit gadiem, kad līgavainis mēģināja mīlēties, bāžot savu locekli līgavas nabā...
50 gados — vēl neviena orgasma...
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Toties trūkst atklātu diskusiju un praktisku treniņu, kas sievietei ļautu būt ne tikai «pusceptai» ekspertei ginekoloģijas jautājumos, bet arī izpalīdzīgai draudzenei un sevis cienīgai sievai.
Skumjāko vēstuli savā mūžā esmu saņēmis no kādas piecdesmit gadu vecas «Forum» lasītājas, kura iepriekšējā numurā bija izlasījusi rakstu par orgasmu. Viņa pirmo reizi dzirdēja tādu vārdu. Viņas vēstule bija pilna rūgtuma, ka aktīvā seksuālā dzīve pagājusi, neizbaudot nevienu orgasmu. Viņa jutās piekrāpta līdz sirds dziļumiem.
Mūsdienās vairs nav jūtams tik bezcerīgs pamatzināšanu trūkums. Tomēr trūkst tieši iespēju un līdzekļu, kā sievietei saprast savu seksualitāti un pašai to pilnveidot. Trūkst iespēju palīdzēt sievietei gūt un sniegt vairāk baudas gultā.
«Man allaž šķita, ka mums ar draugu ir ļoti laba seksuālā dzīve,» stāsta divdesmit vienu gadu vecā Dženeta. «Tad es ielaidos ar puisi, kurš bija par mani vecāks, un viņš pilnība aizēnoja manu pirmo draugu un lika man justies kā muļķei. Ar viņu es jutos tik lempīga, nekam nederīga un dumja, ka neiedrošinājos tikties vēlreiz.»
«Es domāju, ka gultā esmu slikta,» atzīstas trīsdesmit vienu gadu vecā Elīza. «Es neko nespēju darīt ritmiski. Pat nespēju ar kāju sist mūzikas takti. Bet tad es iepazinos ar vīrieti, kurš paziņoja, ka esmu īsts brīnums. Viņš teica, ka vēl neko tādu nav piedzīvojis.
Protams, tas manu ego mazliet uzmundrināja, bet es zināju, ko varu izdarīt un ko ne. Galvenokārt man bija žēl visu to meiteņu, ar kurām šis vīrietis bija gulējis pirms tam, jo es jau biju slikta, bet viņas acīmredzot — vienkārši draņķīgas.»
Divdesmit piecus gadus vecā Helēna saka:
«Es domāju, ka nav svarīgi, vai cilvēks ir labs vai slikts. Man patīk sekss, bet tas noteikti neieņēma galveno vietu manā dzīvē. Es nepievērsu tam pārāk daudz uzmanības. Kādu dienu mēs ar draugu briesmīgi sastrīdējāmies, viņš tā satrakojās, ka uzkliedza man: «Ar tevi drāzties ir tas pats, kas drāzties ar līķi!»
Tas bija lielākais iespējamais apvainojums. Pēkšņi es sapratu, cik liela nozīme ir seksam, lai atrastu un noturētu pie sevis kāroto vīrieti. Vienīgā problēma bija tāda, ka es nezināju, kas man šajā sakarā būtu jādara.»