/nginx/o/2018/07/16/9950566t1h85fd.jpg)
Randiņa laikā izvairies no sarežģītiem ēdieniem, piemēram, Buloņas spageti; uzmanies arī, lai pirms saldā ēdiena jau nejustos pārēdusies. Dodoties kopīgi ieturēt maltīti, jāievēro vēl daži noteikumi.
Kopīgas maltītes ar puisi, kurš tev patīk
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
1. likums. Neaizraujies ar nostāstiem par savu jaunāko dietu
Ja rūpējies par savu svaru, negarlaiko puisi ar «vienreizējo» diētu «900 kaloriju ik dienas», kurā «nemaz nav ogļhidrātu, olbaltumvielu, cukuru un tauku». Labākajā gadījumā viņš izliksies ieinteresēts, bet, ja vien pats aktīvi neaizraujas ar sportu un diētām, nospriedīs, ka esi neizturami garlaicīga (viņam pat var rasties aizdomas, ka tev ir ēšanas traucējumi).
Sliktākajā gadījumā viņš padomās, ka esi neinteresanta un kaprīza, izstāstīs citiem, kā tu uzvedies, un, visticamāk, uz randiņu tevi vairs neaicinās.
2. likums. Apmeklējot restorānu, ēd kaut ko!
Vīrietim patīk, ja sieviete ēd; viņš jutīsies neērti, cīnoties ar lielu gaļas gabalu, kamēr tu pa šķīvi dzenā salātus bez piedevām. Nav, protams, obligāti desertā našķēties ar garšīgu, bet kalorijām bagātu krēmu, tomēr, Dieva dēļ, ēd kaut ko! Ja esi pārliecināta, ka neko neēdīsi, tad jau laikus ierosini doties uz kafejnīcu vai bāru, nevis piekrīti restorāna apmeklējumam.
Ja tev ir īpaša gaume, proti, ja neciet jūras veltes vai esi veģetāriete, tad, lai izvairītos no liekiem uztraukumiem, informē par to jau tad, kad vēl tikai apspriežat, kurp doties, nevis restorānā rīko scēnas: es neēdu neko, kas kustas...
3. likums. Ja viņš pasūta ēdienu, nekonsultējoties ar tevi, pamet viņu!
Ja vīrietis pasūta vīnu, neapspriedies ar tevi, pamet viņu (pat tad, ja viņš maksā) — vai arī nebrīnies, ka viņš tevi turpmāk izrīkos. Vienīgais izņēmums — ja tu ceļojot satiec lielisku ārzemnieku viņa mītnes zemē un, lai gan valodu neproti, vēlies baudīt dzīres vietējo gaumē.
Es reiz devos uz randiņu mazā grieķu salā ar Aleksandru, kā es saucu grieķi Adonisu (ak, mēs pusdienojām vienreizīgā restorānā Egejas jūras krastā!). Viņš man pasūtīja vietējo delikatesi — ceptu astoņkāji. Redzi, es neēdu zivis, nemaz nerunājot par jūras dzīvniekiem ar astoņām kājām, bet, vaļsirdīgi runājot, TIK traki nemaz nebija — pīkstošo, gļotaino piesūcekņu gabaliņu norīšanu simtkārt atsvēra kopīgi pavadītā romantiskā nakts.