SVF Latvijai naudu dos, bet brīdina par grūtiem lēmumiem nākotnē

SVF arī atzīmēja, ka saistībā ar ekonomikas lejupslīdi Latvijas amatpersonām nākotnē būs jāpieņem ļoti grūti lēmumi un kompromisi, lai sasniegtu starptautiskās finansiālās palīdzības programmas mērķus. «Mēs turpināsim intensīvi strādāt un ciešā sadarbībā ar Eiropas Savienību (ES) palīdzēsim viņiem [Latvijai] pielāgoties nākotnes izaicinājumiem,» uzsvēra SVF.

SVF paziņojumā

SVF uzsver, ka šādi fonds palīdz Latvijai pārvarēt tās grūto ekonomisko situāciju, tajā pašā laikā nodrošinot valsts parāda ilgtspēju un pasargājot visievainojamākās sabiedrības grupas. Tāpat palīdzība esot atbilstoša Latvijas stratēģijai ieviest eiro agrākajā iespējamajā datumā.

«SVF atbalsts ir daļa no saskaņotas palīdzības ar ES, Pasaules Banku, ziemeļvalstu valdībām un citiem divpusējiem kreditoriem,» atzīmēja SVF.

Fonda piešķirtie līdzekļi kopā ar ES piešķirtajiem 1,2 miljardiem eiro nodrošinās vajadzīgo finansējumu, lai Latvija varētu saglabāt nepieciešamākos sabiedriskos pakalpojumus, īpaši atbalstot tos, kuri no krīzes cietuši vissmagāk, norāda SVF. Aizdevums nodrošinās arī to, ka Latvija var turpināt pildīt savas starptautiskās finansiālās saistības, kā arī uzturēt valsts finanšu sistēmas stabilitāti, norādīja fonds.

Jau ziņots, ka pirmdien visas koalīcijas partijas parakstīja nodomu vēstuli ar SVF. Pagaidām tās saturs nav atklāts.

Amatpersonas gan atzinušas, ka vēstulē iekļauts nosacījums palielināt pievienotās vērtības nodokli līdz 23%, kā arī ieviest progresīvo ienākumu nodokli, sākot no 500 latiem. Premjers Valdis Dombrovskis (JL) gan uzsver, ka no šiem nosacījumiem Latvija varēs izvairīties, ja atradīs citus veidus, kā samazināt budžeta deficītu.

Partijas «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle gan nav tik optimistisks. Viņš pirmdien žurnālistiem norādīja: ja vēstulē minēti nosacījumi par nodokļu celšanu, tad SVF, visticamāk, uzskata, ka Latvijai to nāksies darīt. Zīle gan atzīmēja, ka tas ir viņa personiskais viedoklis.

Neoficiāli aģentūrai LETA kļuvis zināms, ka dokuments sastāv no trim daļām. Pirmā no tām apraksta SVF un Latvijas sadarbības vēsturi.

Otrajā dokumenta daļā uzskaitīti pasākumi, kas būtu jāizpilda, lai nākamā gada budžeta deficīts tiktu samazināts līdz 8,5% no iekšzemes kopprodukta, piemēram, apvienot Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministriju, Vides ministriju un Ekonomikas ministriju, būtiski pārskatīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas jeb «Gaismas pils» projektu un izmaksas atbilstoši ekonomiskajai situācijai u. c.

Trešā dokumenta daļa paredz pasākumus, kas jāveic, ja izdevumus un budžeta deficītu vēlamajā apjomā neizdodas samazināt. Bez jau iepriekš saprašanās memorandā ar Eiropas Komisiju iekļautās apņemšanās palielināt PVN likmi līdz 23% un ieviest jaunus nodokļus dokuments paredz arī progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanu no 500 latiem un pensijas vecuma palielināšanu.