«Cūku gripa» esot cilvēku radīta, nevis veidojusies dabiskā ceļā

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: «Scanpix»/AP

Austrāliešu virusologs Edrians Gibss, kas maijā paziņoja, ka gripas vīruss AH1N1 jeb tā dēvētā cūku gripa noplūdusi no laboratorijas, atjaunojis diskusiju par pandēmiskā vīrusa izcelsmi, publicējot savu pētījumu zinātniskajā žurnālā «Virology Journal».

Kā apgalvo Gibss un viņa kolēģi no Austrālijas Nacionālās universitātes Kanberā, jaunais gripas vīrusa paveids, kas aprīlī tika atklāts Meksikā un ASV, varētu būt radies laboratorijā, mutējot trīs citiem gripas paveidiem no trīs kontinentiem.

Analizējot vīrusa ģenētisko struktūru, pētnieki secinājuši, ka tā rašanos daudz vieglāk izskaidrot ar cilvēku iejaukšanos nekā dabas sakritību.

Bezmaksas interneta žurnālā publicētais pētījums jau izraisīja diskusiju pirms sešiem mēnešiem, kad Gibss aicināja Pasaules veselības organizāciju izvērtēt šo hipotēzi. Tomēr, pārskatot Gibsa pētījuma sākotnējā varianta pirmās trīs lapaspuses, Pasaules veselības organizācija un citas organizācijas secināja, ka pandēmiskais vīruss radies dabiskā veidā, nevis izaudzēts laboratorijā.

«Ir būtiski atrast jaunā vīrusa avotu, ja vēlamies izvairīties no nākotnes pandēmijām, nevis tikai censties mazināt sekas pēc to parādīšanās,» raksta Gibss un viņa kolēģi Džons Ārmstrongs un Džīna Daunija 26. novembrī publicētajā astoņu lapaspušu garajā pētījumā. Lai arī precīza vīrusa AH1N1 izcelsme joprojām nav zināma, pētījums radījis vairākus jaunus jautājumus, uzskata autori. Salīdzinot «cūku gripas» ģenētisko karti, kas glabājas publiski pieejamā datubāzē «GenBank», pētnieki atklājuši, ka vīrusa tuvākie priekšteči cirkulē cūku vidū. Lai arī gājputni varējuši izraisīt vīrusu saplūšanu, cilvēku iejaukšanās šo vīrusa rašanos izskaidro daudz labāk, telefona intervijā ar «Bloomberg» norādīja Gibss.

Gibss savas 39 gadus ilgās karjeras laikā uzrakstījis vairāk nekā 250 rakstus par vīrusiem, lielākoties pētot augu pasaules vīrusus, liecina Austrālijas Nacionālās universitātes mājaslapā atrodamā informācija.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu