Neievērojot to, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Normunds Vilnītis desmit dienu laikā sagatavos rakstisku atbildi Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (JL) par savu turpmāko rīcību saistībā ar premjera parakstītajā rezolūcijā uzdotajām darbībām, Ģenerālprokuratūrā uzsākta pārbaude par KNAB darbību, sesdien vēstī laikraksts «Diena».
Pēc laikraksta rīcībā esošās informācijas, pārbaude KNAB uzsākta, reaģējot uz Saeimas Nacionālās drošības komisijas iesniegumu, jo prokuratūra ir vienīgā institūcija, kas tiesīga pārbaudīt KNAB. Saeimas komisija iesniegumu prokuratūrai nosūtījusi jau aprīļa nogalē, taču atbilde par pārbaudes rezultātiem vēl aizvien nav saņemta, lai gan oficiāli Saeimas komisijā KNAB darba izvērtēšana netiek apstiprināta, norādot uz slepenību.
Tiesa, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC), piebilstot, ka neko nevar teikt, tomēr sarunā ar laikrakstu netieši apstiprināja, ka komisija arvien gaida prokuratūras pārbaudes rezultātus un pēc to saņemšanas izvērtēšot notikumus KNAB.
Iesniegums prokuratūrai ir slepens, taču vairāku avotu teiktais laikrakstam ļauj spriest, ka prokuratūra rosināta pārbaudīt KNAB operatīvo lietu pamatotību un to, vai netiek īstenota nelikumīga noklausīšanās un personu izsekošana.
Kā ziņots, telekompānijai LNT Vilnītis paudis viedokli, ka KNAB reorganizācijas process pašlaik ir ticis politizēts. Vilnītis ir pārliecināts, ka reformas birojā notiek likumu ietvaros.
KNAB vadītājs atzina, ka reformai ir pretestība biroja iekšienē un viņa vietniece Juta Strīķe nevēloties pildīt uzdotos lēmumus. Arī premjers atzīst, ka viens no reformu apturēšanas iemesliem ir tas, ka izmaiņām ir liela pretestība birojā un pat tapusi vēstule pret Vilnīša iecerēm.
Vilnītis tagad grasoties ar situāciju iepazīstināt Saeimas deputātus, un tikai pēc tam izšķirties, vai pildīt premjera lēmumu.
LETA jau ziņoja, ka rezolūcijā premjers uzdod KNAB priekšniekam atcelt apstiprinātos 2010.gada 1.aprīļa grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2009.gada 15.maija reglamentā «Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja reglaments», aģentūru LETA informēja valdības vadītāja preses sekretāre Līga Krapāne.
Pamatojot savu prasību, premjers uzsver, ka šo grozījumu saturs ir pretrunā ar likumu «Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu», jo paredz nelietderīgu struktūrvienību funkciju dublēšanu un līdz ar to nelietderīgu valsts līdzekļu izlietošanu.
Rezolūcijā arī teikts, ka minētie iebildumi un to argumentācija Vilnītim tika darīta zināma gan mutiski sarunas laikā ar Ministru prezidenta biroja vadītāju, tikšanās laikā ar Ministru prezidentu, gan rakstiski - Valsts kancelejas Juridiskā departamenta 7.aprīļa atzinumā.
Ja KNAB priekšnieks uzskata, ka nepieciešams izstrādāt citus grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2009.gada 15.maija reglamentā «Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja reglaments», Ministru prezidents aicina piedāvāt risinājumu, ka reģionālais princips tiek iestrādāts jau sākotnēji apstiprinātā reglamenta esošajos funkcionālajos blokos.
«Grozījumus reglamentā pirms iesniegšanas saskaņošanai atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 75.panta pirmajai daļai lūdzu izskatīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja padomē saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 3.panta otrās daļas 4.punktu,» teikts parakstītajā rezolūcijā.
Kā iepriekš ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums «De facto», neraugoties uz premjera Dombrovska un Valsts kancelejas juristu iebildumiem, KNAB priekšnieks sācis būtiskas pārmaiņas šīs iestādes izmeklētāju darbā. Birojā izveidota operatīvo darbinieku grupa, kas strādās tiešā Vilnīša pakļautībā, apejot KNAB priekšnieka vietnieci Jutu Strīķi, kura sevi līdz šim apliecinājusi kā visai principiālu un veiksmīgu korupcijas apkarotāju.
Līdz šim par operatīvajām darbībām, kriminālprocesu sākšanu, cilvēku aizturēšanu un līdzīgām norisēm KNAB atbildīga bija Apkarošanas daļa, kuru vada Strīķe. Bet nu ir kļuvis skaidrs, ka turpmāk KNAB būs vēl viena operatīvo darbinieku grupa, kuras darbu tiešā veidā varēs noteikt KNAB priekšnieks.
Formāli jaunais veidojums paredzēts korupcijas apkarošanai Latvijas reģionos, bet faktiski tā darbinieki atradīsies Rīgā un strādās ar tādiem pašiem izejas datiem kā pārējie operatīvie darbinieki.
