Eiropas Krāpšanas apkarošanas birojs sācis faktu pārbaudi «Latvenergo» lietā

Lēmumu par izmeklēšanas uzsākšanu OLAF uzsāk vien pēc iepriekš minētās faktu pārbaudes jeb izvērtēšanas. Faktu pārbaudes laikā OLAF darbinieki izvērtē sākotnēji saņemto informāciju un pārliecinās, vai ir pietiekams pamats izmeklēšanas uzsākšanai.

OLAF ir administratīvs Eiropas Savienības (ES) izmeklēšanas dienests, kura mērķis ir apkarot krāpšanu un korupciju, kas skar ES intereses. Birojs nav pilnvarots cīnīties pret krāpšanu, kas neskar ES budžetu, proti, lietā jābūt iesaistītai ES naudai.

OLAF ir tiesības veikt administratīvu izmeklēšanu, un tas nevar sodīt pārkāpējus. Birojs var palīdzēt dalībvalstu iestādēm veikt administratīvu vai kriminālizmeklēšanu vai arī koordinēt pārrobežu lietas.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) iepriekš intervijā Latvijas Radio paziņoja: ja Latvija saņems oficiālu pieprasījumu no OLAF saistībā ar «Latvenergo» amatpersonu iespējamo naudas atmazgāšanas lietu, Latvija sniegs nepieciešamo informāciju un sadarbosies.

Jau ziņots, ka tā dēvētajā «Latvenergo» amatpersonu lietā ir aizdomas par 1,13 miljonu eiro (791 000 latu) atmazgāšanu, aizturēto vidū ir pieci uzņēmumu «Latvenergo» un AS «Sadales tīkls» darbinieki un trīs privātpersonas.

AS «Latvenergo» ārkārtas akcionāru sapulcē par jauno kompānijas valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju ievēlēts līdzšinējais koncerna vadītāja vietnieks Uldis Bariss.

Akcionāru pilnsapulcē no amatiem valdē atsaukts koncerna vadītājs Kārlis Miķelsons un viņa vietnieks Aigars Meļko, balstoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ziņojumu par prettiesisku darbību uzņēmumā.

Kā ziņots, pēc KNAB domām, valsts uzņēmumu pārstāvji, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli un rīkojoties pretēji dienesta interesēm, ar mērķi prettiesiski gūt sev materiālu labumu nodrošinājuši labvēlīgu lēmumu pieņemšanu dažādu privātu uzņēmumu interesēs saistībā ar publiskajiem iepirkumiem un rekonstrukcijas darbiem vairākos objektos.

Šajā lietā apcietināts «Latvenergo» prezidents Miķelsons, viceprezidents Meļko un SIA «Energy Consulting» īpašnieks Andrejs Livanovičs, kuram kopā ar abām «Latvenergo» amatpersonām bijis kopīgs uzņēmums «Innovia».

Aģentūras LETA izpētītais arī liecina, ka ar Livanoviču saistītas it kā igauņu izcelsmes kapitāla firmas no Meļko meitas un Miķelsona 2007.gadā iegādājās nekustamos īpašumus, kopumā samaksājot aptuveni 631 000 latu.

Tieši 2007.gadā Livanoviča konsultāciju kompānija «Energy Consulting» guva rekordpeļņu - 1,81 miljonu latu, kas esot bijusi iespējama, pateicoties vairākiem ar ārvalstu energokompānijām noslēgtiem līgumiem. Neoficiāli nozares pārzinātāji izsaka minējumus, ka šīs konsultācijas varētu būt saistītas ar ārvalstu kompāniju biznesa interesēm Latvijā, tostarp dalību konkursos.

Livanovičs iepriekš bijis arī koncerna «Alstom Power» pārstāvis Baltijā, bet «Alstom» ir ilggadējs «Latvenergo» partneris dažādos rekonstrukcijas projektos.

Īpašumus no «Latvenergo» amatpersonām un viņu radiniekiem pirka Igaunijas kompānija «Isengar OU» un tās meitasfirma, kuru vada Livanovičs.

Pēc Eiropas Biznesa reģistra datiem, «Isengar OU» formālie dibinātāji un vadītāji ir finanšu konsultāciju uzņēmums «Kermon» un tā amatpersonas.

Kriminālprocesā iegūtie pierādījumi esot pietiekami, lai KNAB izmeklētājs atzītu divas «Latvenergo» amatpersonas par aizdomās turētajām ļaunprātīgā dienesta stāvokļa izmantošanā mantkārīgā nolūkā un naudas atmazgāšanā lielā apmērā, ko izdarījusi organizēta grupa. Divas «Sadales tīkla» amatpersonas atzītas par aizdomās turētajām ļaunprātīgā dienesta stāvokļa izmantošanā mantkārīgā nolūkā. Savukārt trešais «Sadales tīkla» darbinieku un divas privāto uzņēmumu amatpersonas tur aizdomās par nozieguma atbalstīšanu, bet vienu no privātpersonām - arī naudas atmazgāšanā.

Pārējām aizdomās turētajām personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi - aizliegums tuvoties noteiktām personām, bet valsts uzņēmuma darbiniekam - arī aizliegums pildīt amata pienākumus.

Kā ziņots, aizturēto personu advokātu līdz šim teiktais liecina, ka iespējamie noziegumi varētu būt saistīti ar Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) rekonstrukciju.

Kriminālprocess sākts par «Latvenergo» amatpersonu iespējamajām pretlikumīgajām darbībām laika posmā no 2006.gada līdz 2010.gada jūnijam - dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kukuļņemšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, ko izdarījusi organizēta grupa.