Budžeta konsolidācijas procesā ļoti svarīgs ir ātrums – labāk sunim asti nogriezt vienā piegājienā, nevis piecos, šodien «Euromoney» Centrālās un Austrumeiropas konferencē Latvijai veltītajā diskusijā norādīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Viņš uzsvēra, ka, veicot budžeta konsolidācijas pasākumus, kas Latvijas gadījumā bija vienīgais ceļš izejai no krīzes, svarīgi ir tos veikt pārliecinoši un ātri, lai dotu drošību investoriem un arī kredītaģentūrām, ka valdība rīkojas konsekventi, lai atgūtu savu konkurētspēju un samazinātu budžeta deficītus.
Viņaprāt, budžeta samazināšanā galvenais ir ātrums, dodot starptautiskajai videi un sabiedrībai skaidru signālu, ka reformas tiks turpinātas, tādejādi iegūstot tik nepieciešamo uzticību. Turklāt, jo ilgāk tiek atlikta lēmuma pieņemšana, jo konsolidācijas ieguvumi samazinās.
«Svarīgi, lai kredītreitinga aģentūras un investori tic, ka reformas vēl nav beigušās un tās tiks konsekventi īstenotas,» uzsvēra Rimšēvičs, vairakkārt norādot, ka Latvijas izvēlētais iekšējās devalvācijas ceļš valstij bija labākais, bet valūtas devalvācija nebūtu sniegusi nekādus konkurētspējas ieguvumus.
«Ieguvumi, ko lata devalvācija dotu, būtu īstermiņa, pēc trim līdz sešiem mēnešiem atspēlētos dubultā. Būtu tikai bankrotējušas mājsaimniecības, jo lielākā daļa kredītu ir izsniegti eiro, kā arī pieaugtu inflācija,» teica Rimšēvičs.
«2008.gadā bija daudz cilvēku, kuri uzskatīja, ka ir tikai viens risinājums - valūtas devalvācija, taču Latvijas Banka, izanalizējot alternatīvas, ir uzskatījusi, ka vienīgais ceļš no krīzes ir budžeta konsolidācija. Bija daudz cilvēku, kas neticēja Latvijas izvēlētajai stratēģijai, bet šodien jau varam teikt, ka vienīgā pieeja bija un ir konsolidēt budžetu, jo pirmskrīzes situācija nebija ilgtspējīga un sabiedrība to nevarēja atļauties,» sprieda Rimšēvičs.
Viņaprāt, Latvijas valdība ir ļoti daudz paveikusi, lai no krīzes valsts iznāktu daudz spēcīgāka un spētu konkurēt ne tikai ar savām kaimiņvalstīm, bet arī pasaules līmenī. Viņš gan uzsvēra, ka valdībai vēl ir liels darbs veicams, lai 2012.gadā budžeta deficīts būtu mazāks nekā 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas līdztekus zemai inflācijai ļautu valstij 2013.gadā saņemt uzaicinājumu pievienoties eirozonai un attiecīgi 2014.gadā ieviest eiro.
Rimšēvičs atgādināja, ka laika posmā no 2005.gada līdz pat krīzei Latvijas IKP auga ļoti strauji - par vismaz 10% gadā, kas jāatceras, runājot par ekonomikas kritumu 2009.gadā par 18%. «Kas augstu kāpj, zemu krīt,» piebilda Latvijas Bankas prezidents, norādot, ka patlaban Latvija ir atgriezusies tajā situācijā, kur sāka pirms iestāšanās Eiropas Savienībā.
