Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera uzskata, ka patlaban, budžeta konsolidāciju veicot uz dažādu nodokļu celšanas rēķina, valdība izvēlējusies vienkāršāko ceļu, kas var izrādīties ar bumeranga efektu. Tā vietā valdībai būtu jāķeras pie strukturālām reformām, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Endziņš.
Viņš atzina, ka pēdējos gados izdevumi valsts pārvaldē samazināti ļoti būtiski, līdz ar to uzdevums valdībai vairs nav tik vienkāršs.
«Mūsu ieteikums ir ķerties klāt pie strukturālajām reformām. Ir vairākas jomas, kur tās ir vajadzīgas,» sacīja Endziņš. «Kur nu vēl pateicīgāks laiks dažādām reformām - ja nesakārtos tagad, kad tad to izdarīs.»
Endziņš arī norādīja, ka pirmajā reformu etapā izdevumu samazinājums varētu pat nebūt, taču, pareizi veicot reformas, otrajā, trešajā gadā izdevumiem vajadzētu samazināties, līdz ar to, jo ātrāk reformas sāk, jo ātrāk tās dod efektu.
«Salīdzinoši, ja cilvēks smēķē, strukturālā reforma nebūs tad, ja smēķēs lētākas cigaretes, bet gan smēķēšanas vietā sāks skriet krosiņu,» sacīja Endziņš, piebilstot, ka Tirdzniecības un rūpniecības kamera aicina meklēt «fundamentālas un lielas reformas».
Kā piemēru reformējamām nozarēm Endziņš minēja izglītības sistēmu, kur būtu nepieciešams mainīt finansēšanas modeli.
Tirdzniecības un rūpniecības kamera uzskata, ka tik liels valsts augstākās izglītības iestāžu skaits kā patlaban, Latvijā nav nepieciešams. Viņuprāt, samazinot augstskolu skaitu un izveidojot filiāļu struktūru reģionos, augstākās izglītības iestādes būtu iespējams stiprināt.
«Neatkarīgi no tā, vai izdosies veikt ietaupījumus, reformas ir nepieciešamas,» sacīja Endziņš, piebilstot, ka valdību veidojošajiem politiskajiem spēkiem nevajadzētu vilkt «sarkanās līnijas», ar kurām varētu noklāt visu laukumu, bet gan iespējas veikt reformas meklēt visās jomās, kur izdevumu samazinājumi ir iespējami.
«Patlaban sociālā tēma ir tabu, un tas arī nav īsti pareizi,» sacīja Endziņš. Viņš arī atzina, ka izdevumu samazināšana ir smags darbs, taču pauda cerību, ka partijas ļoti labi apzinās situāciju, kādā ir valsts, un ka tā vēl nav izkūlusies no ekonomiskajām grūtībām.
Jau ziņots, ka Koalīcijas partiju sadarbības padome pirmdien vienojusies par šā gada valsts budžeta konsolidācijas pasākumiem 39 miljonu latu apjomā, bet par pārējo nepieciešamo summu sarunas turpināsies.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) kā paredzamos konsolidācijas pasākumus minēja ēnu ekonomikas apkarošanu, nebanku kreditēšanas nodevu, akcīzes nodokļa paaugstināšanu, paaugstinātus nodokļus azartspēlēm un izdevumu samazināšanu valsts pārvaldē. Varētu tikt arī samazināts finansējums izglītībai atbilstoši skolēnu skaita samazinājumam.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis žurnālistiem sacīja, ka koalīcijā iesniegti vairāki ZZS priekšlikumi budžeta konsolidēšanai. Piemēram, trīs miljonus latu varētu ietaupīt, atvēlot mazāku summu ārkārtas situācijām paredzētajos līdzekļos. Tāpat ZZS iesaka dubultot finanšu stabilitātes nodevu no 0,036% uz 0,072%.
Šodien plkst.15 notiks Reformu vadības grupas paplašinātā sēde, kurā valdība kopā ar sociālajiem partneriem diskutēs par turpmākajiem strukturālo reformu īstenošanas virzieniem, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.
Dombrovskis sēdes dalībniekiem prezentēs savu redzējumu par vidējā termiņā īstenojamiem uzstādījumiem, lai sagatavotu efektīvu valsts pārvaldes strukturālo reformu programmu.
Tāpat savu vīziju izklāstīs valdības un sociālie partneri. Plānots, ka Reformu vadības grupas un Ministru kabineta locekļu diskusijas rezultātā puses iezīmēs turpmāko strukturālo reformu procesa organizācijas un īstenošanas gaitu.
Reformu vadības grupa tika izveidota 2009.gada vasarā, lai valdība kopīgi ar sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām diskutētu par valsts budžeta sagatavošanas gaitu un valsts pārvaldes strukturālajām reformām. Reformu vadības grupu vada Ministru prezidents, tāpat tajā ietilpst finanšu ministrs, sociālo partneru - Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības - pārstāvji, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Pašvaldību savienība, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs un citi.
