«Nu tā ir... Diemžēl... Tā kā pēc viena kārtīga kara...» – ar šādu pavadtekstu tika piesūtīti kāda vārdā nenosaukta Tukuma puses tautas skaitītāja vērojumi pēdējās nedēļās, vēstī portāls «Pietiek.com».
Tautas skaitītājs: tā kā pēc viena kārtīga kara
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tautas skaitītājs vēstulē noradīja: «To tautu skaitot, skaidri atklājas trakas lietas. Ej, kurā mājā un dzīvoklī gribi, visur dzīvo vieni vienīgi pensionāri un bērni. Vidējās paaudzes 30-60 gadus vecie - faktiski nav. Vai nu pensionāri vieni paši, vai dzīvo ar mazbērniem. Kad prasa, kur viņu bērni un mazbērnu vecāki, tad atbild, ka dzīvojot citā dzīvoklī. Bet, kad aiziet uz to citu dzīvokli, tad tur jau arī viņu nav. Nu skaidrs, ka aizbraukuši no Latvijas, tikai gandrīz neviens to nesaka. Mīklaini norāda citu vietu, adresi nenosaucot.»
«Uz katriem 15-20 pensionāriem ir kādi trīs, četri vidējās paaudzes pārstāvji, no kuriem vairāk nekā puse ir bez darba un nestrādā. Es vienkārši nesaprotu, kur valsts ņem to nodokļu naudu, no kuras jāmaksā visas pensijas un bērnu naudas. Tāpēc jau ņem nost un apcērp pensijas un bērnu naudas, jo nav ko maksāt,» secinājis tauta skaitītājs.
Viņš neesot zinājis, ka situācija ir «tik traka», bet tieši tāda tā tagad uzrādoties skaitīšanā. Faktiski neesot cilvēku strādājošā vecumā: «Tie, kas vēl strādā, ir šoferi, apsargi, daži celtnieki un viss. No sieviešu profesijām man ir pāris frizieres, pāris pavāres, trīs apkopējas, dažas skolotājas, pāris medmāsas un trīs sanitāres, kuras turklāt brauc uz darbu Vaivaru rehabilitācijas centrā.»
Viņš uzsver: «Tukumā darba faktiski nav. Tās darba vietas, kas vēl saglabājušās skolās, slimnīcā un veikalos, ir aizņemtas. Bet citu nav. Un slimnīcu Tukumā vēl draud likvidēt. Tas nozīmē, ka visi tur strādājošie paliks uz ielas. Lielai daļai cilvēku tā darba tik tiešām nav un nav arī kur dabūt. Es tik tiešām vairs neredzu šai valstij nākotni, jo nav vairs cilvēku darbspējīgā vecumā. Vieni vienīgi pensionāri un mazi bērni, kas te atstāti skolā iešanai. Pēc tam arī noteikti aizbrauks uz ārzemēm pie vecākiem. Un bezdarbnieki sēž - salasījušies pa vairākiem kopā un nodzer pēdējos grašus. Reāli redzu, ka tie cilvēki agrāk nav bijuši nekādi dzērāji, bet tagad nodzeras aiz izmisuma un bezcerības.»
Tāpat viņš norāda, ka no saskaitītajiem cilvēkiem neviens nav izteicies kaut cik pozitīvi par valdību.