Noskaidrots, kāda infekcija izplatījusies Vācijā: saslimuši arī ārvalstu tūristi

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Scanpix/Reuters

Pēc provizoriskajiem datiem Vācijā no 2011.gada 25.aprīļa līdz 25.maijam tika reģistrēti 214 saslimšanas gadījumi ar hemolītiski urēmisko sindromu (HUS). Tāpat reģistrēti 23 nāves gadījumi, portālu «Apollo» informēja Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC).

Saslimušo vidū pārsvarā ir sievietes (69%) vecumā no 18 gadiem un vairāk. Gadījumu lielākā daļa Vācijas ziemeļos.

Inficēšanās vārētu būt saistīta ar izraisītāja (šiga toksīnu producējušā Escherichia coli O104) saturošās pārtikas, proti, dārzeņu - tomātu, gurķu, lapu salātu vai nepasterizēta piena un gaļas lietošanu uzturā. Zviedrijas epidemiologi informē par vismaz septiņiem saslimšanas gadījumiem cilvēkiem, kuri nesen apmeklēja Vāciju.

Latvijā līdz ceturtdienai nav konstatēti šādi saslimšanas gadījumi, informē LIC.

LIC informē, ka infekcija izplatīta Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Eiropā, Dienvidāfrikā, Japānā, Austrālijā. Tās izraisītājs ir šiga toksīnu producējušā Escherichia coli (zarnu nūjiņa) O104.

Slimības pazīmes: caureja, bieži ar asiņu piejaukumu, un krampjveida sāpes vēderā, var būt arī vemšana un paaugstināta temperatūra. Slimības laikā var rasties komplikācijas - hemolītiski urēmiskais sindroms (HUS).

HUS simptomi: hemolītiskā anēmija, akūta nieru mazspēja jeb urēmija un zems trombocītu skaits jeb trombocitopēnija.

Slimību izraisošie Escherichia coli celmi ilgstoši saglabā dzīvotspēju apkārtējā vidē. Infekcijas izraisītājs izdalās no cilvēka organisma ar fekālijām. Slimnieks vai baktēriju nēsātājs, neievērojot personīgo higiēnu, ar infekcijas slimības izraisītājiem piesārņo ūdeni, pārtiku, apkārtējās vides priekšmetus.

Nozīmīgākais infekcijas avots ir liellopi, arī inficēts cilvēks. Cilvēks var inficēties, lietojot uzturā inficētu pārtiku: neadekvāti apstrādātu liellopu gaļu, nevārītu pienu, augļus vai dārzeņus. Iespējama arī infekcijas pārnešana tieši no cilvēka uz cilvēku, piemēram, ģimenēs, bērnu aprūpes centros. Reģistrēti arī ar ūdeni saistīti infekcijas uzliesmojumi.

Inficēšanās var notikt pēc ļoti neliela baktēriju daudzuma nokļūšanas organismā.

Lai izvairītos no iespējamas inficēšanās ar akūtām zarnu infekcijām, ieskaitot Escherichia coli izraisītās saslimšanas, nepieciešams ievērot nespecifiskās profilakses pasākumus: lietot drošus pārtikas produktus, dzērienus un dzeramo ūdeni. Rūpīgi mazgāt augļus un dārzeņus; nepeldēties ūdenskrātuvēs, kas nav šim mērķim paredzētas vai, ja ir šaubas par ūdens kvalitāti; ievērot personīgo higiēnu un bieži mazgāt rokas, it īpaši pēc tualetes apmeklēšanas, pirms un pēc ēdienu gatavošanas, bērnu autiņu maiņas, pēc kontakta ar slimnieku, kam konstatēta infekcijas slimība.

Cilvēki, kuriem ir akūtas zarnu infekcijas simptomi, nedrīkst nodarboties ar pārtikas produktu gatavošanu, transportēšanu, realizēšanu.

LIC informē, ka tad, ja iedzīvotājiem parādās krampjveida sāpes vēderā, asiņaina caureja, nespēja urinēt, nekavējoties jāsazinās ar ārstu.

Tūristiem, kuri nesen bijuši Vācijā, it īpaši Vācijas ziemeļos, būtu jāpievērš uzmanība veselības stāvoklim, un augstākminēto simptomu parādīšanās gadījumā nekavējoties jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības, kā arī jāinformē ārsts par notikušo ceļojumu.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu