Kažoka: jāmaina Satversme, atceļot deputātu imunitāti pret kriminālvajāšanu

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Neļaujot deputāta Aināra Šlesera (PLL) īpašumā veikt kratīšanu, Saeima ir veikusi, iespējams, apkaunojošāko balsojumu kopš neatkarības atjaunošanas, tāpēc ir nepieciešams atcelt deputātu imunitāti pret kriminālvajāšanu, intervijā aģentūrai LETA sacīja politoloģe Iveta Kažoka.

Saeima šodien nedeva atļauju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) veikt kratīšanu Šlesera dzīvesvietā.

Ja Šlesers gribētu, viņš jau būtu nogādājis citā vietā jebkurus izmeklētājus interesējošos materiālus. Tāpēc, ja deputāti nespēj pieņemt pat simbolisku lēmumu par kratīšanu deputāta īpašumā, tad nav nekādas garantijas, ka gadījumā, ja būs savākti visi nepieciešamie pierādījumi, Saeima izdos kriminālvajāšanai kādu no tautas kalpiem, skaidroja Kažoka.

Viņa uzsvēra, ka par nepieciešamību mainīt Satversmi un ļaut Saeimas deputātus kriminālvajāšanai izdot bez parlamenta atļaujas liecina arī tas, ka deputāti izmantoja «marazmātiskus» argumentus, piemēram, ka nav vairs pārsteiguma momenta, kā arī faktu, ka viņi šo lēmumu pieņēma, esot 100% droši, ka Šleseram nekas nedraud.

«Šai Saeimai nerūp sava reputācija,» uzsvēra Kažoka, akcentējot, ka lēmums pieņemts par spīti tam, ka Saeimas deputātu rīcībā bijusi arī Ģenerālprokuratūras vēstule, kurā šī institūcija paudusi atbalstu kratīšanai Šlesera dzīvesvietā.

Kā ziņots, par atļauju veikt kratīšanu balsoja 35 «Vienotības» un nacionālās apvienības «Visu Latvijai"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputāti, pret šādas atļaujas došanu balsoja septiņi «Par labu Latviju» frakcijas deputāti un deputāti Iveta Grigule (ZZS) un Vitauts Staņa (ZZS). Balsojumā atturējās 37 deputāti - pārējie Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti un «Saskaņas centra» frakcija.

Balsojumā nepiedalījās ZZS frakcijas deputāti Dana Reizniece-Ozola, Laimis Šāvējs un Didzis Zemmers, kā arī pats Šlesers.

KNAB lūgumu iepriekš noraidīja arī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija. Par atļaujas došanu balsoja divi komisijas deputāti - Janīna Kursīte (V) un Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), bet trīs deputāti atturējās - Vitālijs Orlovs (SC), Imants Bekešs (PLL) un Jānis Klaužs (ZZS).

Savukārt Šlesers žurnālistiem iepriekš apgalvoja, ka kratīšanas lieta ir politizēta. Deputāts arī piebilda, ka tā var ietekmēt Valsts prezidenta vēlēšanas, kur var būt izšķiroša arī viena deputāta balss.

«Ja man būs jānodarbojas ar paskaidrojumu sniegšanu KNAB, man neatliks laika iedziļināties abu prezidenta amata kandidātu izvēlē, līdz ar to arī mana balss var būt izšķiroša,» teica Šlesers.

Šlesers iepriekš atzina: ja Saeima nobalsos par atļaujas došanu kratīšanai dzīvesvietā, viņam principiālu iebildumu nebūšot. Tā kā Šleseru ģimenē ir divas dzīvesvietas, deputāts vēlētos būt klāt abās kratīšanās, «lai pārsteigumi nerastos».

Kā ziņots, KNAB rīcībā esošie 20.maijā sāktā kriminālprocesa materiāli liecina, ka Šlesers, gatavojoties parlamenta vēlēšanām, pieprasījis aviokompānijas «airBaltic» vadītājam Bertoltam Flikam veikt pretlikumīgas darbības ar «airBaltic» vai Rīgas reklamēšanas biroja «Live Riga» finanšu līdzekļiem Šlesera un partijas LPP/LC popularizēšanai medijos, izriet no aģentūras LETA rīcībā esošo dokumentu kopijām.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu