KNAB naktī veicis kratīšanu Koziola kabinetā «Dienas mediji» telpās

Kā vēsta Bojārs, laikraksts «Diena» apliecina, ka KNAB Koziola kabinetā ieradās ap plkst.1 naktī. Tas noticis pēc laikraksta numura, kurā tika noraidīta šādu darbību esamība, nodošanas drukāšanai tipogrāfijā.

Koziols biznesa portālam «Nozare.lv» ceturtdien noliedza Saeimas deputāta Aināra Šlesera (LPP/LC) saistību ar kādu no KNAB minētajiem Koziolam oficiāli piederošajiem uzņēmumiem, kuros politiķim, pēc KNAB domām, esot slēptas īpašumtiesības.

Kā norādīja Koziols, nevienā no KNAB minētajiem uzņēmumiem, kas šobrīd viņam pieder pilnībā vai daļēji, Šleseram nekad neesot piederējušas kapitāla daļas. Tāpat šiem Koziola uzņēmumiem neesot bijis nekādu cita veida saistību ar Šleseru.

Taču Koziols nevēlējās komentēt iespējamās kratīšanas ar viņu saistītajos uzņēmumos un citu informāciju, kas saistīta ar iespējamām KNAB darbībām. Kā biznesa portālam «Nozare.lv» atzina AS «Diena» Mārketinga un sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Inese Dābola, «Koziols ir parakstījis dokumentus un viņš neko nevar stāstīt».

Kā ziņots, KNAB vakar beidzot apstiprināja, ka ir sākts kriminālprocess aizdomās par vairāku amatpersonu iespējamiem noziegumiem - noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu, kukuļdošanu un neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos.

Kā noprotams no KNAB izplatītās informācijas, izmeklētāju uzmanības centrā ir Šlesers, bet kratīšanas pie Ventspils mēra Aivara Lemberga un ar Andri Šķēli (TP) saistītos uzņēmumos bijušas saistītas ar šo izmeklēšanu.

Kriminālprocesā esošie materiāli saturot ziņas par to, ka Šleseram slēpti pieder kapitāldaļas uzņēmumos SIA «Rīgas Tirdzniecības osta» (RTO), SIA «Zaķusala Estates», SIA «Jaunrīgas attīstības uzņēmums», SIA «Euroline», SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» un SIA «Abi krasti». Šlesers savā valsts amatpersonas deklarācijā nav norādījis, ka viņam pieder kapitāla daļas minētajos uzņēmumos.

RTO kapitāla daļas patlaban pastarpināti pieder Šveicē reģistrētajam uzņēmumam «Zein Holding AG». Tai pašā laikā Šlesers esot saņēmis dividendes no RTO, kā arī aktīvi piedalījies šī uzņēmuma vadīšanā un lēmumu pieņemšanā, liecinot kriminālprocesa materiāli, norāda KNAB.

No kriminālprocesā iegūtajām sarunām izriet, ka Šlesera pretlikumīgo rīcību apzinājušies un to atbalstījuši gan Koziols, gan RTO pastarpināts līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš, gan arī Koziola uzticības persona - juriste Baiba Krieviņa-Sutora.

RTO īpašnieces ir SIA «Piejūras investīcijas» ar 36% daļu, SIA «LatMorPortTrans» ar 20% daļu un SIA «BTH Rīga» ar 44% daļu, liecina «Firmas.lv» dati. «Piejūras investīciju» īpašnieks ir Šveices uzņēmums «Zein Holding AG», «LatMorPortTrans» pieder Kipras firmai «Mariniera Limited», bet «BTH Rīga» īpašnieces ir SIA «Operate» ar 54,55% daļu un SIA «Ostas parks» ar 45,45% daļu. «Ostas parks» pieder Jānim Lācim, bet «Operate» pastarpināti caur divām citām SIA - Modrim Ozoliņam.

Savukārt RTO pašai pieder daļas vēl 13 uzņēmumos - pilnībā SIA «Rīgas Centrālais termināls», SIA «Skonto-Metāls», AS «Rīgas 1. saldētava», SIA «Juta termināls», SIA «RTO Vagonu serviss», SIA «Riga Container Terminal», SIA «RTO Investīcijas», SIA «RTO Management» un SIA «Ogļu termināls», 95,56% SIA «RTO Projekti» daļu, 80% SIA «Kravu ekspedīcija» daļu, 49% SIA «Riga Fertilizer Terminal» daļu un trešdaļa SIA «RTO Komunālserviss».

SIA «Abi krasti» kopš šā gada 3.marta pilnībā pieder Koziolam, bet iepriekš 20,06% šī uzņēmuma daļu piederēja arī Askoldam Bērziņam.

SIA «Euroline» pieder Norvēģijā reģistrētam uzņēmumam «Tritan Group AS», SIA «Zaķusala Estates» īpašnieki vienādās daļās ir «Tritan Group AS» un būvkompānija «Merks», bet vērienīgos apbūves plānus Andrejsalā iecerējusī SIA «Jaunrīgas atīstības uzņēmums» (JAU) pieder Norvēģijas kompānijai «PortPro».

Arī JAU ir saistīts ar Koziolu. Uzņēmums pieder Norvēģijas kompānijai «PortPro», kura līdzīpašnieks caur pagaru uzņēmumu ķēdi ir Koziols, vēsta portāls «pietiek.com», atsaucoties uz «Lursoft» datu bāzi un Norvēģijas publisko reģistru ziņām.

Koziols sev simtprocentīgi piederošajai SIA «Lauku attīstības inovāciju fonds» (LAIF) aizdevis pašam piederošus vai, iespējams, no Šlesera vai citām personām aizņemtus vairāk nekā četrus miljonus latu, norāda portāls. Šai SIA pieder 80,28% akciju Norvēģijā reģistrētajā AS «Asito Holding» - tajā ieguldīti vairāk nekā 4,57 miljoni latu. Savukārt šim uzņēmums pieder 56,67% akciju citā šajā valstī reģistrētā uzņēmumā - AS «Aragon», kura otrs lielākais akcionārs ir AS «Urban Development Group», kas pilnībā pieder kādreizējam Šlesera biznesa partnerim Turmudam Stēnem Johansenam.

«Aragon» pieder trešā daļa akciju «Tritan Group», kurā vairāk nekā 63% akciju saskaņā ar Norvēģijas publisko reģistru ziņām tāpat pieder personiski Koziolam, un 56% akciju «PortPro».

«PortPro» pārējie akcionāri saskaņā ar Norvēģijas publisko reģistru ziņām ir SIA «Solid Foundation» ar 24% daļu un SIA «Andrejsosta» ar 20% akciju.

«Solid Foundation» simtprocentīgi pieder kādreizējam Andra Šķēles «Ave Lat grupas» darbiniekam Jānim Leimanim.

Savukārt SIA «Andrejsosta», kāda minēta Norvēģijas reģistros, Latvijas Uzņēmumu reģistrā nav atrodama, taču vārds «Andrejosta» ir ietverts arī kompāniju «Jahtu serviss Andrejosta» un «Rīgas jahtu centrs Andrejosta» nosaukumos. Tās abas pastarpināti pieder Šķēles ģimenei, kaut gan nekas uzņēmumu gada pārskatos nenorāda uz to, ka tiem varētu piederēt kapitāldaļas kādā Norvēģijā reģistrētā kompānijā, norāda «pietiek.com».

JAU plāno attīstīt Andrejsalu. Patlaban izstrādāts un domē apstiprināts teritorijas detālplānojums. Andrejsalas un Eksportostas rajona attīstībā savulaik bija plānots ieguldīt vairāk nekā miljardu eiro (700 miljonus latu), aģentūru LETA iepriekš informēja JAU.

Kā ziņots, KNAB vērienīgās kratīšanas ar tā dēvētajiem oligarhiem saistītajos īpašumos vakar veicis saistībā ar 20.maijā ierosinātu kriminālprocesu pēc Krimināllikuma (KL) pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Saeima vakar nedeva atļauju KNAB veikt kratīšanu deputāta Šlesera dzīvesvietā.