/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/17/10401859t1hb9ca.jpg)
Komentējot Latvijas prezidenta vēlēšanu iznākumu, Igaunijas biznesa laikraksts «Aripaev» pauž līdzjūtību savai dienvidu kaimiņvalstij.
Igaunijas laikraksts: Latvijai tagad ir jājūt līdzi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Latvijas prezidenta vēlēšanu rezultāti parāda, ka ir pamats just līdzi Latvijai,» teikts laikraksta redaktora slejā.
«Valstij ir problēmas, ja pašreizējais prezidents rosina atlaist parlamentu kā pēdējo mēģinājumu, lai ierobežotu tā dēvēto oligarhu varu, un tad ir spiests noskatīties, kā vienam no šādiem oligarhiem, bijušajam baņķierim, tiek piešķirts viņa darbs,» raksta avīze.
Komentētājs atzīst, ka arī «Igaunijai ir savi ietekmīgi uzņēmēji, kas mēdz politiku jaukt ar biznesu, piemēram, Vjačeslavs Lēdo, Nikolajs Osipenko un Tīts Vehi, tomēr vispārējā situācija izskatās salīdzinoši labāka nekā Latvijā».
«Kāpēc? Pēc «Aripaev» novērtējuma, tā iemesls ir privatizācijas temps, kā dēļ lielāko daļu Igaunijas lielo uzņēmumu iegādājās ārzemnieki, kas neļāva vietējiem biznesmeņiem sagrābt aktīvus,» raksta avīze.
«Otra atšķirība ir tāda, ka atšķirībā no Latvijas Igaunijai nekad nav bijis tādas lielas bankas kā «Parex», kas piederēja dažiem vietējiem uzņēmējiem, un lielāko daļu [Igaunijas] banku salīdzinoši ātri nopirka ārzemnieki,» vērtē «Aripaev».
Kā trešo faktoru laikraksts min Igaunijas daudz spēcīgākos neatkarīgos medijus.
«Diemžēl «Bonnier», kas ir «Aripaev» māteskompānija, aiziešana no Latvijas preses tirgus nav līdzējusi uzlabot caurskatāmību,» norāda laikraksts.
«Tas viss ietekmē Latvijas politisko sistēmu. Pašreizējā notikumu attīstība liek domāt par gaidāmām problēmām,» teikts laikraksta redaktora slejā.
Jau ziņots, ka 2.jūnijā otrajā Valsts prezidenta vēlēšanu kārtā Saeima par Valsts prezidentu ievēlēja eksbaņķieri, ZZS deputātu Andri Bērziņu.
Par Bērziņa ievēlēšanu prezidenta amatā aizklātās vēlēšanās nobalsoja 53 deputāti, bet pret bija 44 balsis. Par otru augstā amata kandidātu - pašreizējo Valsts prezidentu Valdi Zatleru - nobalsoja 41 tautas kalps, bet pret - 56 deputāti.
Kopā vēlēšanās piedalījās 99 parlamentārieši, derīgu vēlēšanu zīmi nodeva 97 deputāti.
Pašreizējā prezidenta Zatlera pilnvaras beigsies šā gada 7.jūlijā.
Bērziņš būs ceturtais Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas un astotais kopš Latvijas valsts dibināšanas.