EK: Grieķija atrodas krietni sliktākā situācijā nekā Latvija

EK aizdevuma programmas ietvaros Latvijai jau piešķīrusi 2,9 miljardus eiro (2,3 miljardus latu) un ir lielākais mūsu valsts starptautiskais aizdevējs. Tieši šodien Latvijā darbu uzsākusi arī aizdevēju noslēguma pārskata misija, lai noslēgtu aizdevuma programmu.

«Grieķija atrodas krietni sliktākā situācijā nekā Latvija, tās valsts parāds ir gandrīz 170% no iekšzemes kopprodukta, un pat pēc daļējas parādu dzēšanas mērķis ir to samazināt līdz 120% 2020.gadā. Grieķijai gadiem ilgi būs jāīsteno taupības pasākumi, lai sasniegtu pat šo līmeni. Latvijas valsts parāds ir aptuveni 50%, un atšķirībā no Grieķijas tā pati spēj aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos,» uzsver EK.

Bez tam Grieķijas parādu paredzēts samazināt, par 50% samazinot tās izdoto obligāciju vērtību un nauda, ko tā aizņēmusies no starptautiskajiem aizdevējiem, tai būs jāatdod pilnā apmērā. Savukārt Latvijas gadījumā lielāko daļu valsts parāda veido nevis izdotās obligācijas, bet tieši aizņēmums no starptautiskajām institūcijām, atgādina EK.

LETA jau ziņoja, ka kādas daļas parādu norakstīšana, neatvieglos Grieķijas finansiālo situāciju un valstij par to nākotnē būs dārgi jāmaksā, norādījis Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

Taujāts, vai šādu ceļu savulaik nevajadzēja izvēlēties arī Latvijai, premjers uzsvēra, ka mums nevajag domāt, ka parādu norakstīšana vai kontrolēts defolts kā Grieķijas gadījumā atvieglo valsts finansiālo situāciju. Šajā gadījumā tas ļauj izvairīties no Grieķijas maksātnespējas un zināmā mērā ir nodeva, ka Grieķija ir eirozonas valsts, bet tajā pašā laikā Grieķija maksās ļoti dārgi par turpmāku investoru neuzticību un augstām procentu likmēm tai parādu daļai, kas nav norakstīta un krietni pārsniedz 100% no iekšzemes kopprodukta.

Savukārt finanšu ministrs Andris Vilks (V) aģentūrai LETA norādīja, ka situācijā, ja Latvija tagad pieprasītu savu parāda saistību norakstīšanu, visas pēdējo gadu laikā pieliktās pūles valsts finanšu sistēmas un ekonomikas stabilizēšanā būtu izrādījušās veltas, bet cerības uz Latvijas iedzīvotāju labklājības līmeņa izaugsmi jebkādā perspektīvā būs jāatmet.

«Pieprasījums norakstīt Latvijas valsts parāda saistības nozīmētu, ka valsts pati atzīst savu maksātnespēju un atrodas bezizejas situācijā, nespējot atdot parādus gan šobrīd, gan nākotnē un patstāvīgi pārvaldīt savas finanses. Šī procesa neizbēgamas sekas ir valsts finanšu suverenitātes zaudēšana bez cerībām to atgūt tuvākā nākotnē,» sacīja Vilks.

LETA jau ziņoja, ka Eiropas Savienības līderi ceturtdien samitā izstrādājuši plašu vienošanos izejai no eirozonas krīzes, pārliecinot bankas uzņemties lielus zaudējumus Grieķijas parādu nastas samazināšanai un palielinot Eiropas Finanšu stabilitātes fondu (EFSF) līdz vienam triljonam eiro.

Pieņemtie lēmumi «ir liels solis pretim spēcīgu ugunsmūru uzstādīšanai, lai novērstu krīzes izplatīšanos uz citām eirozonas valstīm», paziņoja Francijas prezidents Nikolā Sarkozī.

Pēc teju desmit stundas ilgušajām sarunām privātās bankas piekrita norakstīt 50% no Grieķijas obligācijām, valsts parādu samazinot par 100 miljardiem eiro. Grieķijas parāds sasniedz 350 miljardus eiro, no kā tās parāds privātajām bankām ir ap 210 miljardiem eiro.