Šodien jāatbrīvo aizturētais tiesnesis

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Šodien beidzas 48 stundu termiņš Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Ziedoņa Strazda aizturēšanai, pēc kura otrdien aizturētais tiesnesis būs jāatbrīvo.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki otrdien aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā saistībā ar fiktīvu tiesu darbinieku nodarbināšanu un viņu kontos ieskaitīto finanšu līdzekļu izmantošanu aizturēja Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāju Ziedoni Strazdu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu personu var aizturēt līdz 48 stundām. Ja aizturētais tiek atzīts par aizdomās turēto vai apsūdzēto un procesa virzītāja izraudzītais drošības līdzeklis ir saistīts ar personas brīvības atņemšanu, aizturētais 48 stundu laikā no faktiskās aizturēšanas brīža jānogādā pie izmeklēšanas tiesneša, kurš izlemj par apcietinājuma vai cita ar brīvības atņemšanu saistīta drošības līdzekļa piemērošanu.

Saeimas

Kā aģentūrai LETA iepriekš skaidroja Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, gadījumā, ja Saeimā tiks saņemts tiesībsargājošo institūciju lūgums piekrist arestēt aizturētu tiesnesi, tas būs jāskata Saeimas deputātiem.

Juridiskā biroja vadītājs uzsvēra, ka pašlaik runa ir tikai par hipotētisku iespēju, jo šāds aicinājums vēl nav saņemts.

Nepieciešamības gadījumā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē tiktu uzklausīti Augstākās tiesas, Ģenerālprokuratūras un KNAB pārstāvji, skaidroja Kusiņš. Pēc tam komisija sagatavotu lēmumprojektu par tiesneša apcietināšanu, ko virzītu tālāk izskatīšanai Saeimas sēdē.

Saeimai par šo jautājumu būtu tiesības lemt divu nedēļu laikā, bet parasti tas notiek bez kavēšanās un lietas nozīmīgums nosaka tās virzības tempu, piebilda Juridiskā biroja vadītājs.

Kusiņš atgādināja, ka komisijai un Saeimai jau ir nācies lemt par šādu jautājumu 2006.gadā attiecībā uz tiesnesēm Irēnu Poļikarpovu un Beatrisi Tāleri. Toreiz komisija uz sēdi sanāca vienas dienas laikā.

Procedūra, kā Saeima lemj par piekrišanu tiesneša apcietināšanai, ir diezgan skaidra, lai gan šādi gadījumi ir vērtējami kā netipiski, piebilda Kusiņš.

Jau ziņots, ka Kriminālprocess sākts pret diviem tiesnešiem. Pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka tiesā daudzu gadu garumā fiktīvi nodarbinātas vairākas personas, kuras faktiski tiesā nav strādājušas un kurām aprēķināto atalgojumu, iespējams, piesavinājies tiesas priekšsēdētājs.

Ņemot vērā likumos garantēto tiesnešu kriminālprocesuālo imunitāti, lēmumu par kriminālprocesa sākšanu ir pieņēmis Latvijas ģenerālprokurora pienākumu izpildītājs, izvērtējot KNAB iesniegtos materiālus, savukārt lēmumu par tiesneša aizturēšanu un divu tiesnešu pakļaušanu kratīšanai - īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis.

KNAB neizpauž aizdomās turamo tiesnešu vārdus. KNAB preses pārstāve Ieva Kucika aģentūrai LETA apliecināja, ka aizturētais ir kādas Rīgas priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājs. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka aizturētais ir Strazds.

Skaidrīte Buivide

KNAB norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu