Vēlme pēc pašai sava mīluļa alūksnietei Līgai Nāgelei bijusi jau sen. Izstudēti dažādi materiāli par suņu šķirnēm un to raksturīgākajām iezīmēm, tomēr vienīgais, pie kā tie noveda, bija pārliecība, ka viņa nevēlas ne lielu, ne mazu klēpja sunīti, bet vidēja lieluma mīluli. Tāpat Līga zinājusi, ka noteikti vēlas suņu puisīti.
Reiz viņa tirgū iegādājusies greznu "Gucci" rokassprādzes atdarinājumu, ko varēja izmantot arī kā suņa kaklasiksnu. Tajā brīdī nolemts, ka tas būs puisītis, kuru nosauks par Gučiju. Kad draugiem.lv parādījies sludinājums par franču buldoga kucēniem, Līga nekavējusies sazināties ar to saimniekiem un devusies uz Jaunmārupi tos aplūkot. Lai gan no četriem kucēniem trīs bija puikas un tikai viena meitene, mājās alūksniete atgriezusies ar meitenīti, ko nosaukusi par Pradu. "Kad es apsēdos pie kucēniem, viņa bija vienīgā, kas man uzreiz iekāpa klēpī. Vienkārši man vienmēr bijušas bailes - ja nu es nopērku suņuku un viņš mani nemīl? Tā nu es paņēmu meitenīti un, tā kā jau iepriekš biju izdomājusi, ka nosaukšu suni modes zīmola vārdā, Gučija vietā viņa kļuva par Pradu," stāsta Līga.
Izceļas ar kaprīzumu
Lai gan franču buldogi skaitās cīņas suņi, Līga atzīst, ka Pradai no cīņas spara nav nekā. "Vienīgais, ko viņa varētu izdarīt, ir nolaizīt kādu līdz nāvei," viņa smejas. Vēl šīs šķirnes suņi esot uzticīgi saviem saimniekiem, labsirdīgi un slinki. Šīs pazīmes gan Pradai piemītot, jo, kad saimnieku nav mājās, viņa visu dienu var nogulēt, neko nedarot. Sākumā Prada vesta arī uz suņu skolu, taču, tā kā Līga mainījusi darba vietu, kuras dēļ to apmeklēt vairs nav bijis iespējams, sertifikāts nav iegūts. Tiesa, suņu skolā Prada izcēlusies ar savu kaprīzumu. Ja ārā bijis saulains laiks, tad viņa bijusi centīga un paklausīga skolniece. Savukārt brīžos, kad tikko nolijis lietus un zāle bijusi mitra, viņa ne par ko nav bijusi piedabūjama sēdēt vai gulties. "Skatījās uz mani tādām acīm, it kā teiktu: tu ko iedomājies! Gribi, lai es slapjā zālē gulstos?" saka Līga.
Ēdienu pieprasa no saimnieku šķīvja
Prada ēd pilnīgi visu, ko viņai dod. Kaut arī ar īpašiem ēšanas paradumiem Prada neizceļas, pieminēšanas vērts ir veids, kādā viņai patīk tikt pie ēdiena, proti, viņai ir svarīgi, lai ēdiens bļodiņā tiktu ielikts tieši no saimnieku šķīvja. "Ja ieliksim bļodiņā viņai to pašu, ko sev, viņa ēdienam pat nepieskarsies, kamēr neredzēs, ka mēs viņai to ieliekam no šķīvja, no kura paši ēdam," saka Līga. Vēl Pradai piemīt izteikts draudzīgums. Tas attiecas gan uz cilvēkiem, gan citiem suņiem un kaķiem. Dažkārt tas sagādā problēmas, jo, dodoties abām pastaigās, ne vienmēr citi suņi ir draudzīgi. "Viņai vēl ir tas spēlēšanās vecums. Kad pretī nāk lielāki suņi, it sevišķi, ja viņi nav piesieti un ir bez saimnieka, es parasti viņu paņemu rokās, lai netiek nodarīts pāri. Pāris reizes ir gadījies, ka lielākie suņi, metoties virsū Pradai, nogāž gar zemi mani pašu," viņa dalās pieredzē.
Gatavojas kļūt par māmiņu
Ziemas un pavasara mēnešos Pradai pastaigām ir sarūpēts apģērbs. Ziemā tas ir Līgas mammas adīts džemperītis, bet pavasarī – veikalā pirkts krekliņš. Šobrīd krustmāte Lāsma šuj svētku kleitiņu, ko Prada vilks, dodoties viesos. Kaut gan Līgas mīlulis nav vienīgais franču buldogs Alūksnē, sava amizantuma un draudzīguma dēļ viņu ievērojuši daudzi. "Dažkārt šķiet, ka nav tādu cilvēku, kas mūsu pilsētā viņu nepazītu," spriež saimniece. Šobrīd Prada gatavojas kļūt par māmiņu. Esot noskatīti jau pirmie kandidāti, kas varētu kļūt par pirmo kucēnu tēviem. Lai gan pagaidām process ir tikai sākuma stadijā, esot jau neskaitāmi pretendenti uz Pradas mazuļiem. "Viņu vienkārši nevar nepamanīt, tāpēc visi tie, kuri jebkad ir redzējuši Pradu un plāno iegādāties suņuku, vēlas, lai tas būtu tieši tāds pats kā Prada," saka Līga.