Process vai attīstība Latvijas augstākās izglītības jomā ir nonākusi strupceļā un pēc Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas Inas Druvietes (V) domām, izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim nopietni jāpārskata komunikācija ar nozares speciālistiem.
Viņasprāt augstākā izglītība un zinātne ir diezgan specifiskas jomas, tāpēc neesot atbalstāma Ķīļa pašreizējā nostāja, ka diskusijas ar minētās jomas speciālistiem ir bezjēdzīgas.
«Pašlaik viss ir ministra ziņā, vai viņš radikāli pārskata komunikāciju ar nozares speciālistiem, vai arī meklē kādu citu risinājumu. Bezjēdzīgi paust tikai saukļus, jo visu var atrisināt ar konstruktīvu un argumentētu diskusiju,» šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Druviete.
Uz jautājumu vai nozares atbildīgā Saeimas komisija atbalstītu ministra demisiju, Druviete izvairījās atbildēt konkrēti un piebilda, ka «bumba pašlaik esot ministra pusē».
Jau ziņots, ka šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lems par Augstākās izglītības padomes (AIP) locekļu kandidatūru virzīšanu apstiprināšanai parlamenta sēdē.
Druviete iepriekš aģentūrai LETA sacīja, ka komisija uz sēdi ir uzaicinājusi visus kandidātus, kurus ir izvirzījušas organizācijas, un par plānoto sarunu ir informēta arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Druviete teica, ka izvirzītās kandidatūras komisijā ir jāapspriež un par katru no tām komisijā būs arī atsevišķs balsojums. Viņa gan uzsvēra, ka neatkarīgi no tā, kāds būs balsojumu rezultāts komisijā, visi sarakstā iekļautie kandidāti tiks virzīti uz Saeimas sēdi.
Komisijas vadītāja skaidroja, ka no Saeimas tribīnes ziņošot par to, kāds ir bijis balsojums un diskusijas komisijā, savukārt pēc tam parlaments atsevišķi balsos par katru kandidātu. Saeima par kandidātiem lems 20.decembrī. Druviete akcentēja, ka šis būs pirmais gads, kad balsojums notiks atklāti. Viņasprāt, starp komisijas sēdi un Saeimas sēdi būs pietiekams laiks un visiem deputātiem būs nepieciešamā informācija, lai varētu pieņemt pārdomātu lēmumu.
Druviete akcentēja, ka atbilstoši likumam deputāti vai frakcijas var izteikt motivētus iebildumus pret kandidātiem. Runājot par IZM vēstuli Saeimai, viņa sacīja, ka iebildumi galvenokārt ir pret AIP darbu. «Es gribētu vērst uzmanību, ka saruna komisijā ir nevis par Augstākās izglītības padomes darbu, bet par konkrētām kandidatūrām, kuras, acīmredzot pārdomājot visus apstākļus, ir izvirzījušas konkrētas Augstskolu likumā minētas organizācijas,» teica Duviete.
Kā ziņots, IZM vēstulē Saeimai, kurā tā iebilst pret atkārtoti virzīto AIP locekļu kandidatūrām, norāda, ka padome ir tikai daļēji pildījusi Augstskolu likumā noteiktos uzdevumus un funkcijas. Ministrija uzskata, ka vēstulē minētie argumenti uzskatāmi par būtisku šķērsli atkārtoti izvirzīto kandidātu apstiprināšanai.
Ministrija lūdz deputātus izvērtēt nepieciešamību noraidīt to institūciju nominētos padomes locekļu kandidātus, kuru izvirzītie pārstāvji pašlaik darbojas padomes sastāvā. No Latvijas Zinātņu akadēmijas darbam AIP atkārtoti ir izvirzīts bijušais akadēmijas prezidents Juris Ekmanis, no Latvijas Rektoru padomes - pašreizējais AIP vadītājs Jānis Vētra, no Latvijas Studentu apvienības - tās prezidents Edvards Ratnieks, no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras - tās viceprezidents Aigars Rostovskis, bet no Latvijas Koledžu asociācijas atkārtoti deleģēts Rīgas Tehniskās koledžas direktors Jānis Rozenblats.
Kā galvenie argumenti minēts tas, ka nav izstrādāta augstākās izglītības un augstskolu attīstības koncepcija, nav izstrādāti priekšlikumi par augstskolu struktūras maiņu valstī. Tāpat AIP tikai daļēji pilda Augstskolu likumā noteikto pienākumu, kas paredz, ka visi padomes pieņemtie lēmumi ir pieejami jebkurai ieinteresētajai personai. Mājaslapā nav atrodams neviens padomes sēdes protokols. Vēl viens no iemesliem ir aizdomas par iespējamu datu viltošanu un/vai manipulāciju ar datiem AIP īstenotajā Eiropas Sociālā fonda projektā «Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai».
Vairāki organizāciju deleģētie pārstāvji nav pašreizējā AIP sastāvā. Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas deleģētais pārstāvis ir Latvijas Mākslas akadēmijas Senāta priekšsēdētājs un asociētais profesors Andris Teikmanis, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas - tās prezidente un Ogres 1.vidusskolas direktore Ineta Tamane, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) - speciāliste augstākās izglītības un zinātnes jautājumos Ilze Trapenciere, Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas - Banku augstskolas profesore Tatjana Volkova, Latvijas Darba devēju konfederācijas - Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš, bet no Privāto augstskolu asociācijas - Privāto augstskolu asociācijas valdes priekšsēdētājs, SIA «Sociālo tehnoloģiju augstskola» rektors profesors Juris Zaķis.
AIP locekļu pilnvaru laiks ir četri gadi, un pašreizējā padomes sastāva pilnvaru laiks beidzas jau 22.decembrī.
