Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šodien apstiprināšanai uz Saeimas 20.decembra sēdi virza visus Augstākās izglītības padomes (AIP) kandidātus.
Saeimas komisija izskatīšanai uz Saeimas sēdi virza AIP kandidātus (16)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Uz komisijas sēdi bija ieradušies visi izvirzītie kandidāti. Viņi īsumā iepazīstināja ar sevi un centās apliecināt savu profesionalitāti un pieredzi, lai varētu strādāt AIP.
Aģentūra LETA novēroja, ka kandidāti, kuri tiek deleģēti pirmo reizi darbam AIP, tika atbalstīti vienbalsīgi. Vislielākie iebildumi komisijā bija pret Latvijas Studentu apvienības izvirzīto kandidātu - tās prezidentu Edvardu Ratnieku.
Par viņu nobalsoja seši deputāti, taču pieci balsoja pret. Pret balsoja Reformu partijas deputāti Inga Vanaga un Guntars Bilsēns, kā arī trīs «Saskaņas centra» (SC) deputāti - Ņikita Ņikiforovs, Aleksandrs Jakimovs un Vladimirs Reskājs.
SC frakcija esot pieņēmusi lēmumu Ratnieka kandidatūru neatbalstīt, jo uzskata, ka viņš ir politizēts.
Par pašreizējo AIP vadītāju Jāni Vētru nobalsoja astoņi deputāti, bet pret divi Reformu partijas pārstāvji, savukārt Jakimovs balsojumā atturējās.
Arī pārējie otrreiz izvirzītie kandidāti netika atbalstīti vienprātīgi.
Iepriekš aģentūrai LETA komisijas vadītāja Ina Druviete stāstīja, ka no Saeimas tribīnes ziņošot par to, kāds ir bijis balsojums un diskusijas komisijā, savukārt pēc tam parlaments atsevišķi balsos par katru kandidātu. Saeima par kandidātiem lems 20.decembrī. Druviete akcentēja, ka šis būs pirmais gads, kad balsojums notiks atklāti. Viņasprāt, starp komisijas sēdi un Saeimas sēdi būs pietiekams laiks un visiem deputātiem būs nepieciešamā informācija, lai varētu pieņemt pārdomātu lēmumu.
Bilsēns aicināja atkārtoti izvirzītos kandidātus neapstiprināt, jo tādā gadījumā augstākajā izglītībā nekas nemainīsies un spriedze paliks. Viņš norādīja, ka, lai rastu mieru, padomē būtu jāieceļ jauni cilvēki. «Lai nāk cilvēki ar jaunu domu,» izteicās deputāts.
Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK deputāts Raivis Dzintars norādīja, ka saistībā ar pārmetumiem AIP darbā, nav iespējams novērtēt katra cilvēka individuāli sniegto veikumu. Viņš Reformu partijas nostājā saskata pretrunas, jo izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis arī ir AIP loceklis, bet pret viņu partijai iebildumu nav. Ministrijas pārstāvis komisijā deputātus iepazīstināja ar ministrijas iebildumiem pret atkārtoti izvirzītajiem kandidātiem.
Vētra komisijā centās skaidrot argumentāciju, kāpēc uzdotais netika paveikts. Tāpat komisijā Vētra apstiprināja, ka studiju budžeta vietu sadalījumu AIP ministrijā vēl nav iesniegusi, lai arī tas bija jāizdara divu nedēļu laikā pēc valsts budžeta apstiprināšanas. Viņš sacīja, ka AIP budžeta vietu sadalījumu apstiprinās 20.decembrī un pēc tam to iesniegs ministrijai.
Kā ziņots, IZM vēstulē Saeimai, kurā tā iebilst pret atkārtoti virzīto AIP locekļu kandidatūrām, norāda, ka padome ir tikai daļēji pildījusi Augstskolu likumā noteiktos uzdevumus un funkcijas. Ministrija uzskata, ka vēstulē minētie argumenti uzskatāmi par būtisku šķērsli atkārtoti izvirzīto kandidātu apstiprināšanai.
Ministrija lūdz deputātus izvērtēt nepieciešamību noraidīt to institūciju nominētos padomes locekļu kandidātus, kuru izvirzītie pārstāvji pašlaik darbojas padomes sastāvā. No Latvijas Zinātņu akadēmijas darbam AIP atkārtoti ir izvirzīts bijušais akadēmijas prezidents Juris Ekmanis, no Latvijas Rektoru padomes - pašreizējais AIP vadītājs Jānis Vētra, no Latvijas Studentu apvienības - tās prezidents Edvards Ratnieks, no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras - tās viceprezidents Aigars Rostovskis, bet no Latvijas Koledžu asociācijas atkārtoti deleģēts Rīgas Tehniskās koledžas direktors Jānis Rozenblats.
Kā galvenie argumenti minēts tas, ka nav izstrādāta augstākās izglītības un augstskolu attīstības koncepcija, nav izstrādāti priekšlikumi par augstskolu struktūras maiņu valstī. Tāpat AIP tikai daļēji pilda Augstskolu likumā noteikto pienākumu, kas paredz, ka visi padomes pieņemtie lēmumi ir pieejami jebkurai ieinteresētajai personai. Mājaslapā nav atrodams neviens padomes sēdes protokols. Vēl viens no iemesliem ir aizdomas par iespējamu datu viltošanu un/vai manipulāciju ar datiem AIP īstenotajā Eiropas Sociālā fonda projektā «Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai».
Vairāki organizāciju deleģētie pārstāvji nav pašreizējā AIP sastāvā. Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas deleģētais pārstāvis ir Latvijas Mākslas akadēmijas Senāta priekšsēdētājs un asociētais profesors Andris Teikmanis, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas - tās prezidente un Ogres 1.vidusskolas direktore Ineta Tamane, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) - speciāliste augstākās izglītības un zinātnes jautājumos Ilze Trapenciere, Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas - Banku augstskolas profesore Tatjana Volkova, Latvijas Darba devēju konfederācijas - Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš, bet no Privāto augstskolu asociācijas - Privāto augstskolu asociācijas valdes priekšsēdētājs, SIA «Sociālo tehnoloģiju augstskola» rektors profesors Juris Zaķis.
AIP locekļu pilnvaru laiks ir četri gadi, un pašreizējā padomes sastāva pilnvaru laiks beidzas jau 22.decembrī.