Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!» – «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» (NA) Saeimas frakcija pēc tikšanās ar «Vienotības» un Neatkarīgo deputātu grupas (NDG) izvirzīto kandidātu satiksmes ministra amatam – ministrijas valsts sekretāru Anriju Matīsu – ir nolēmusi neatbalstīt viņu šajā amatā, portālu «Apollo» informēja NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.
Šāds lēmums pieņemts, jo NA esot būtiski citāds redzējums par satiksmes nozares prioritātēm un to neapmierina Matīsa līdzšinējā darbība valsts sekretāra amatā.
NA aicinājusi «Vienotību» uzņemties patiesu politisko atbildību par satiksmes nozari, virzot ministra amatā kādu no «Vienotības» politiķiem.
Pēc premjera Valda Dombrovska (V) aicinājuma koalīcijas partneriem piedāvāt satiksmes ministra amatam bezpartejiskus nozares profesionāļus, NA ieteica Valsts Dzelzceļa administrācijas direktoru Juri Iesalnieku, kuram ir laba reputācija nozares speciālistu vidū un ar kuru NA ir pozitīva pieredze, konsultējoties par vairākām NA virzītām iniciatīvām satiksmes jomā. Tomēr NA izvirzītais kandidāts neguva koalīcijas partneru atbalstu.
Bērziņš atzīmēja, ka pēc NA ieskatiem Matīss savā līdzšinējā amatā kā valsts sekretārs nav darbojies apmierinoši, tāpēc satiksmes ministra amatu ieņemt nevar. Matīss kā valsts kapitāldaļu turētājs esot atbildīgs gan par skandāliem apvīto, nebeidzamo procesu ar pasažieru vilcienu iepirkumu, gan par neveiksmīgajiem lēmumiem «airBaltic», gan par vairāku valsts uzņēmumu desmitos miljonu latu lēšamajiem zaudējumiem «Latvijas Krājbankas» bankrota rezultātā.
Bērziņš atgādina, ka Matīss arī bijis iesaistīts vairākos skandālos, kas grāvuši valsts pārvaldes tēlu sabiedrības acīs - izsniedzis «pasta caurlaides» Latvijas Dzelzceļa vadītāja Uģa Magoņa un viņa dzīvesbiedres privātajām automašīnām, kā arī pieņēmis lēmumu par Magoņa un citu «Latvijas Dzelzceļa» valdes locekļu algu trīskāršošanu.
Tāpat Matīss esot pretdarbojies tām iniciatīvām, kas NA satiksmes nozarē ir bijušas būtiskas – vietējā dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgus aizsardzība no Krievijas un citu NVS valstu kontrolētu uzņēmumu agresīvas ienākšanas, kā arī «Rail Baltica» projekta sekmīga realizācija.
