/nginx/o/2018/07/20/10945203t1hbfb1.jpg)
Ievērot «bez kviešu miltu» diētu darba dienas pusdienu laikā nav viegli divu iemeslu dēļ:
Gribi novājēt? Kur ēst pusdienas? (57)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pirmkārt, ir jāatsakās ne tikai no visām bulkām, kūkām un hotdogiem, bet arī no makaroniem un picām, kas man diezgan labi garšo. Pārcilājot savu ēdienkarti, izrādījās, ka, ja neskaita piedevas, tad nav gandrīz neviena ēdiena, kura sastāvā nebūtu kviešu miltu. Tā kā man nebija vēlēšanās visas 10 dienas sēdēt uz plikiem griķiem un rīsiem, tad nācās meklēt alternatīvas.
Un šeit es sastopos ar otro diētas ievērošanas problēmu. Izrādās, ka, ja ēdienu negatavoju pats, tad, lai nomainītu ēdienkarti, ir jāmaina arī ēšanas vieta. Vienkārši, ja ātrās ēdināšanas iestādes šefs ir «uzsēdies» uz miltiem, tad tie ir gandrīz visur. Un tāpēc nekas cits neatliek, kā nomainīt ēšanas vietu.
Labi, ja pusdienojat lielas pilsētas centrā, tad nomainīt ēstuvi nav nekāda lielā problēma. Pieļauju, ka mazākās apdzīvotās vietās tas nav tik vienkārši. Lai vai kā, bet man vajadzēja tikai «pāriet pāri ielai», lai nokļūtu «citā pasaulē». Ar vārdu «cita pasaule» es apzīmēju ēstuvju tipu, kādām līdz šim gāju ar līkumu. Pārsvarā tur pasniedz dienvidaustrumāzijas stila ēdienus, tajā skaitā arī veģetāros. Nav tā, ka nevienam ēdienam nav pievienoti kviešu milti, bet lielākā daļa no piedāvājuma bija pieņemama manam jaunajam ēšanas režīmam.
Jāatzīst, ka par to pašu naudu, ko iztērēju vecajā «miltu» ēdnīcā, jaunajā virtuvē dabūju mazāku porciju. Ar to man jāpiekrīt izteikumam, ka veselīgs uzturs tomēr ir dārgāks. Nedaudz, bet tomēr dārgāks.
Principā tas par «bez kviešu miltu» diētu darba dienas pusdienu laikā arī ir viss. Vēl tikai viens ieteikums un viens novērojums.
Ieteikums ir pavisam vienkāršs. Visvieglākais veids, kā nomainīt ēdienkarti, ir – nomainīt ēšanas vietu. Bez tam, ja nepalielināsiet ēšanai atvēlēto budžetu, tad, ēdot dārgākās vietās, jūs saņemat ne tikai labāku pārtiku, bet arī mazākas porcijas. Tieši tas, kas vajadzīgs, lai samazinātu lieko svaru.
Un tagad novērojums. Tā kā pirms šīs diētas ilgstoši biju ēdis «miltu» tipa ēdnīcās, tad varu salīdzināt publiku, kas apmeklē kā viena, tā arī otra veida ēstuves. Novērojums ir tiešs un, iespējams, daudziem nepatīkams. Lieta tāda, ka «miltu» tipa ēdnīcas apmeklē krietni apaļīgāki cilvēki, nekā «bezmiltu» ēdnīcas. Iespējams, ka jau sākotnēji slaidie izvēlas ēst mazāk un veselīgāk, bet resnie tieši otrādi - vairāk un neveselīgāk. Taču mana personīgā pieredze rāda, ka cilvēks pakāpeniski mainās atkarībā no tā, kādā vietā tiek ieturētas pusdienas. Miltos un eļļā pagatavota karbonāde, kas tiek pasniegta kopā ar frī kartupeļiem, dāsni pārlietiem ar balto miltu mērci, vidukli slaidāku nepadara.