Muzeja krājumiem ugunsgrēks neatgriezeniskus bojājumus nav nodarījis (18)

Apdraudētākās ekspozīcijas pārvietotas uz drošām telpām, bet uguns nodarīto seku apzināšana patlaban vēl turpinās.

No dzēšanas darbiem visvairāk cietis Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, kuram tur atradās aptuveni miljons vērtīgu kultūras objektu, no tiem cietuši aptuveni 40 000, bet tie nav cietuši neatgriezeniski. Rakstniecības un mūzikas muzejam krātuvē atradās 900 000 eksponātu, no kuriem ūdens skāris 20 000 vienību, klāstīja Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Ārzemju kolekcijas krājums nelaimē nav cietis ne no uguns, ne ūdens.

«Līdzīgi kā ikviens no mums, mēs šonakt sekojām līdzi traģēdijai - ugunsgrēkam Rīgas pilī. Šonakt, cik spējām, tik glābām nacionālās mākslas vērtības, tādēļ, pirmkārt, vēlos pateikties ugunsdzēsējiem, policijai un muzeju darbiniekiem, kuri nesavtīgi strādāja. Īpašu pateicību vēlos paust kaprālim Alvim Brūverim, kurš ugunsgrēka laikā izrādīja drošsirdību un noņēma Latvijas karogu, kad māja bija liesmās,» sacīja ministre.

Ministre skaidroja, ka ir maksimāli izdarīts viss, lai muzejiem nodarītie bojājumi būtu pēc iespējas mazāki. Lietas, kas bija būtiski apdraudētas, jau naktī tika pārvietotas uz citu vietu. «Diemžēl šādus vārdus nevaru teikt par Rīgas pili, kas ir viens no senākajiem, izcilākajiem un ar augstu autentiskuma pakāpi saglabājies valsts kultūras piemineklis,» pauda Jaunzeme-Grende.

Seku apzināšana turpinās visos muzejos un eksperti rēķina, cik lieli varētu būt nodarītie postījumi. Pirmās būtiskās apkopotās lietas jau ir sagatavotas iesniegšanai ziņošanai premjeram.

Lielpēters skaidroja, ka Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam būs jāveic nopietns darbs, lai labotu ūdens radīto situāciju un novērstu turpmākus bojājumus. Rakstniecības un mūzikas muzeja ūdens un mitruma skarto kolekciju vidū nav senu rokrakstu. Lielākoties cietušas tādas vērtības, kuras varēs atjaunot, tādējādi arī šim muzejam nebūs neglābjami zaudējumi.

«Latvijas Nacionālais mākslas muzejs no likteņa puses ticis pasaudzēts un nav cietis ne no ūdens, ne uguns, tomēr būs nepieciešams veikt daudz neatliekamu darbu, lai nodrošinātu turpmāko šo vērtību saglabāšanu,» akcentēja Lielpēters.

Viņš skaidroja, ka neatliekamo darbu vidū ir fiziskas un automatizētas apsardzes atjaunošana, jo patlaban pēc ugunsgrēka netiek nodrošināta eksponātu saglabāšana, būs jāatjauno durvis, jānodrošina aizsardzības materiāli - tās ir lietas, kas vajadzīgas tūlīt un uzreiz. Tāpat nepieciešamas telpas, uz kurām pārvietot krājumus, kā arī būs jāveic neatliekamie konservācijas restaurācijas darbi.

«Pēc šīs traģēdijas jāizdara daudz secinājumu, un būtiskākais ir tas, ka mūžīga taupība uz kultūras ēkām un vērtībām vienu dienu ir novedusi pie tā, ka mēs esam nonākuši tādā situācijā, kādā esam un ir jāglābj būtiskas nacionālas mākslas vērtības,» uzsvēra ministre.

Kā ziņots, pēc 16 stundu darba šodien plkst.14.21 ir izdevies pilnībā likvidēt ugunsgrēku, kas vakar vakarā izcēlās Rīgas pilī, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Šembele.

Kā norāda Šembele, informāciju par to, ka no Rīgas pils jumta redzami dūmi, VUGD saņēma plkst.22.11. Struktūrvienības uz notikuma vietu jau sākotnēji tika izsūtītas pēc īpaši paaugstināta notikuma ranga, kas nozīmē vairāk nekā desmit autocisternas un citi specializētie ugunsdzēsības transportlīdzekļi. Pirmā struktūrvienība notikuma vietā ieradās jau pēc četrām minūtēm un, veicot izlūkošanu, konstatēja, ka degšana jumta konstrukcijās un bēniņos ir izplatījusies apmēram 100 kvadrātmetru platībā.

Liesmu straujo izplatību veicināja skābekļa pieplūdums, vietām izdegot jumta segumam, kā arī koka konstrukcijas un ventilācijas konstrukcijas, pa kurām notika spēcīga gaisa plūsma. Šo faktoru rezultātā ugunsgrēks vienlaicīgi izplatījās vairākos virzienos.

Pēc VUGD pārstāves teiktā, ugunsgrēka dzēšanu apgrūtināja vairāki faktori. Pirmkārt, nebija iespējams ar VUGD autokāpnēm un autopacēlāju piekļūt visām degšanas vietām. Otrkārt, ugunsgrēka dzēšanai trūka specializēto transportlīdzekļu, kas ļautu efektīvi veikt dzēšanas darbus no augšas.

VUGD Rīgas reģiona pārvaldes rīcībā ir tikai divi autopacēlāji, no kuriem viens patlaban ir remontā. Savukārt no piecām pieejamām autokāpnēm vienas atrodas remontā, otras - strādāja ugunsgrēkā kādā divpadsmitstāvu mājā un pēc tam tika atstāta darbībai citos ugunsgrēkos.

Tāpat ugunsgrēka dzēšanai nebija pieejams pietiekams ūdens daudzums. Dzēšanas darbu veikšanai ūdens tika ņemts no četriem tuvumā esošajiem hidrantiem un Daugavas. Sākotnēji bija paredzēts, ka ūdeni no Daugavas pārsūknēs ar sūkņa stacijas palīdzību, tomēr vairākus desmitus gadu vecā tehnika ātri salūza. Tālāk ūdens no Daugavas tika ņemts pārsūknējot to caur autocisternām, kas prasīja papildu laiku tehnikas pārvietošanai. Vairākkārt ugunsdzēsēju glābēju grupas no pils iekštelpām bija jāatsauc, jo, brūkot griestu un starpstāvu konstrukcijām, bija apdraudēta pašu ugunsdzēsēju dzīvība.

Ugunsgrēks tika lokalizēts plkst.3.53, bet tā likvidācijas darbi vēl turpinājās, jaucot un laistot konstrukcijas, lai pārliecinātos, ka nekur neturpinās gruzdēšana. Kopējā degšanas platība bija 3200 kvadrātmetri. Dega jumts, tā konstrukcijas un bēniņi 2400 kvadrātmetru platībā, ceturtais stāvs 600 kvadrātmetru platībā un trešais stāvs 200 kvadrātmetru platībā.

Ugunsgrēkam tuvojoties lokalizācijas fāzei, kopā ar ugunsdzēsējiem glābējiem un policijas darbiniekiem muzeju krājumu glabātuvēs, kurās nenotika degšana, bet kuras bija applūdušas, tika ielaisti arī muzeju pārstāvji, informē VUGD. Tā kā no pārsegumiem sāka sūkties ūdens, kopīgi tika veikta krājumu apsegšana ar plēvēm. Savukārt jau pēc ugunsgrēka lokalizācijas ugunsdzēsēji glābēji kopā ar muzeju pārstāvjiem visapdraudētākos krājumus pārvietoja uz telpām, kuras nav skāris ūdens.

Notikuma vietā strādāja apmēram 80 VUGD amatpersonas un 18 tehnikas vienības, no tām 11 autocisternas, trīs autokāpnes, viens autopacēlājs, šļūteņu automobilis, sūkņa stacija un elpošanas aparātu bāzes automobilis. Notikumā tika iesaistīta visa maksimāli pieejamā tehnika, atstājot tikai minimālu skaitu tehnikas Rīgas daļās, lai varētu veikt citu ugunsgrēku dzēšanu.

Šorīt darbu turpināja sešas autocisternas un viena autokāpne ar vairāk nekā 30 ugunsdzēsējiem glābējiem, kuri strādāja pie tā, lai pilnībā varētu likvidēt ugunsgrēku, pārskatot un laistot ar ūdeni visas konstrukcijas, lai pārliecinātos, ka nekur neturpinās gruzdēšana. Lokalizācijas un likvidācijas darbus apgrūtina sabrukušās konstrukcijas, kas traucē operatīvai piekļūšanai visām iespējamajām degšanas vietām.

Kā uzsvēra Šembele, VUGD vadība pateicas visiem ugunsdzēsējiem glābējiem, kas pašaizliedzīgi un uz spēku izsīkuma robežas strādāja, lai dzēstu ugunsgrēku un izglābtu materiālās vērtības.