Rīgas pils ugunsgrēkā visvairāk cietusi Baltā zāle, kuras pārsegums ir pilnībā sadedzīs, aģentūru LETA informēja VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ)pārstāve Daiga Laukšteina.
VNĪ: Visvairāk cietusi Rīgas pils Baltā zāle (16)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Savukārt VNĪ valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane piektdien LTV raidījuumā «Panorāma» izteicās, ka ugunsgrēks varētu būt izcēlies Kastelas daļā.
Laukšteina informēja, ka VNĪ pārstāvji jau ir apsekojuši objektu pēc postošajiem notikumiem, lai novērtētu esošo situāciju, kā rezultātā ir izstrādāts turpmākās rīcības plāns Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanai un vēsturisko vērtību saglabāšanai.
Ugunsgrēkā ir daļēji cietušas Kastelas daļas, Austrumu piebūves daļas un Priekšpils daļas bēniņu, jumta konstrukcijas. Visvairāk ir cietusi Baltā zāle, kuras pārsegums ir pilnībā sadedzis. Tāpat ugunsgrēka radīti bojājumi ir Svētku zāles jumta daļā. Pārējās telpas ugunsgrēks nav skāris, bet konstrukcijas ir samērcētas dzēšanas procesā.
VNĪ ir arī nodrošinājuši iekļūšanu Rīgas pilī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvjiem, kā arī visu apdrošināšanas sabiedrību ekspertiem, kuru izrakstītās polises saistītas ar Rīgas pili.
Kopā ar ģenerāluzņēmēju – pilnsabiedrību «SBRE» un projekta vadītāju-būvuzraugu SIA «Būvalts» ir izstrādāts operatīvās rīcības plāns Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanai un vēsturisko vērtību saglabāšanai. Šobrīd ir būtiski nodrošināt Rīgas pils stāvokļa nepasliktināšanos, pasargāt ugunsgrēkā cietušās daļas no negatīvās klimatisko apstākļu ietekmes un turpināt Rīgas Pils rekonstrukcijas-restaurācijas darbus.
Rīcības plāns ietver šādus galvenos darbības virzienus: izvērtēt ugunsgrēkā bojāto telpu un konstrukciju stāvokli un veicamo darbu apjomu avārijas seku likvidēšanai un pagaidu jumta uzstādīšanai, tai skaitā ugunsgrēkā radušos gruvešu izvešanai un pasākumu veikšanai mitruma samazināšanai telpās; veikt ugunsgrēkā bojāto telpu un konstrukciju detalizētu apsekošanu, piesaistot ārējos ekspertus, un izvērtēt Rīgas pils rekonstrukcijas – restaurācijas darbu turpināšanu ugunsgrēkā neskartajā Rīgas pils daļā esošā projekta ietvaros; veikt pārrunas ar projektētājiem un būvdarbu veicējiem par nepieciešamajām izmaiņām esošajā «Rīgas pils priekšpils rekonstrukcija un restaurācija, Pils laukumā 3, Rīgā» tehniskajā projektā un tā turpmākajā realizācijā.
Tiklīdz būs veiktas aplēses par nepieciešamo finansējumu ārkārtas darbu veikšanai avārijas seku likvidēšanai, būs nepieciešams Ministru kabineta akcepts finanšu līdzekļu pārdalei esošā projekta finansējuma ietvaros, lai steidzamo darbu izpilde varētu tikt uzsākta pēc iespējas īsākā laikā. Savukārt, izvērtējot izmaiņu apjomu esošā Rīgas pils Priekšpils rekonstrukcijas un restaurācijas darbu tehniskajā projektā, varēs vērtēt arī papildus izmaksas saistībā ar pārprojektēšanas darbiem un būvniecības apjoma pieaugumu.
Kā ziņots, ceturtdienas vakarā vairaķ nekā 3000 kvadrātmetru platībā aizdegās Rīgas pils bēniņi un jums, bojājot arī zemāk esošās telpas.