Centīsies pārliecināt valdību par Čalovska izdošanas nepieļaujamību (117)

Kā aģentūrai LETA sacīja advokāta palīgs Matīss Šķiņķis no advokātu biroja «Borenius», vēršanās ST nebūt nav vienīgais paņēmiens, kā panākt, lai Čalovskis netiek izdots ASV. Turklāt ST jau iepriekš esot norādījusi, ka Ministru kabineta lēmumam par Čalovska izdošanu jābūt balstītam ne vien uz politiskiem, bet arī juridiskiem apsvērumiem. Ja valdība ņems vērā šos juridiskos argumentus, izdošana nenotiks, aģentūrai LETA prognozēja Šķiņķis.

Tai pašā laikā viņš atzina, ka advokātus vēl neviens nav aicinājis piedalīties nākamās nedēļas valdības sēdē, kurā plānots izlemt jautājumu par Čalovska izdošanu, un, ja advokāti tā arī netiks uzaicināti, objektīva juridisko argumentu izvērtēšana nebūšot iespējama.

Jautāts, vai «Borenius» advokāti Čalovska interesēs gadījumā neplāno vērsties ST arī trešo reizi, Šķiņķis sacīja, ka likumā nav noteikts ierobežojums, cik reizes līdzīgus pieteikumus var iesniegt ST, tomēr aizstāvju mērķis neesot vienkārši novilcināt laiku. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa jau ir paziņojusi, ka tā izskatīs Čalovska lietu, piebilda «Borenius» pārstāvis.

Kā ziņots, ST šodien otrreiz atteicās ierosināt lietu pēc Čalovska pieteikuma, ar kuru tika apstrīdēta normas, kas pieļauj viņa iespējamo izdošanu ASV, atbilstība Satversmei.

Kā aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska, ST tiesnešu kolēģija konstatēja, ka pieteikums balstīts uz tiem pašiem faktiskajiem apstākļiem un ietver līdzīgu juridisko pamatojumu kā iepriekš iesniegtais pieteikums. Iepriekšējo pieteikumu ST Čalovskis bija iesniedzis 12.aprīlī, un, to izskatot, kolēģija nolēma atteikties ierosināt lietu.

Čalovskis ST vērsās ar pieteikumu par Latvijas un ASV valdību 2005.gada 7.decembra līguma par izdošanu un likuma «Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par izdošanu» neatbilstību Satversmes 90.pantam, 92.panta pirmajam teikumam un 98.panta trešajam teikumam.

ST kolēģija konstatēja, ka juridiskais pamatojums attiecībā uz Izdošanas līguma un likuma atbilstību Satversmes 98.pantam nav būtiski mainījies, līdz ar to nav pamata ierosināt lietu šajā daļā.

Tāpat ST norāda, ka pietiekams juridiskais pamatojums nav sniegts arī par Izdošanas līguma un likuma atbilstību Satversmes 92.pantam. Sūdzības iesniedzējs pauž uzskatu, ka viņa tiesību aizsardzība izdošanas procesā, proti, tiesības vērsties tiesā, ir neefektīva un Latvijas tiesu vara nevarot vērtēt Latvijas pilsoņa izdošanas pieļaujamību.

Kolēģija atkārtoti norādīja, ka Čalovska izdošanas pieļaujamība ir izvērtēta Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas lēmumā.

Papildus ST lēmumā konstatē, ka pieteikuma iesniedzējs pauda uzskatu, ka Izdošanas līgums un likums nav pienācīgi saprotami un paredzami, proti, viņš nevarot uzzināt savas tiesības un pārbaudīt to, vai ASV nodrošinās Satversmē noteiktās pamattiesības. ST atkārtoti norādīja, ka Izdošanas līgums «expressis verbis» - tiešā tekstā - noteic abu valstu pienākumu pienācīgi ievērot cilvēka tiesības.

Tādējādi kolēģija secināja, ka pieteikumā nav sniegts ST likuma prasībām juridiskais pamatojums par Izdošanas līguma un likuma iespējamo neatbilstību Satversmes 90.pantam, 92.panta pirmajam teikumam un 98.panta trešajam teikumam.

Pienākums pieteikumā ietvert juridisko pamatojumu ir noteikts Satversmes tiesas likumā. Tā kā Čalovska pieteikums neatbilst likuma prasībām, ST nav pamata ierosināt lietu.

ST tiesnešu kolēģijas lēmums nav pārsūdzams.

Kā ziņots, aprīlī Čalovskis ST jau apstrīdēja šo pašu normu konstitucionalitāti, taču tiesā viņš vērsās ar nedaudz citādiem pieteikumiem. Kamēr ST vērtēja, vai uz šo pieteikumu pamata ierosināt lietu, tā ieteica valdībai atlikt lēmuma pieņemšanu jautājumā par Čalovska izdošanu. Beigās tomēr ST secināja, ka sūdzībās izteiktajiem prasījumiem nav sniegts pietiekams juridiskais pamatojums, tāpēc lieta netika ierosināta.

LETA jau ziņoja, ka Čalovskis par gatavošanos viņu izdot ASV vērsies ar sūdzību arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

ASV federālie prokurori 1985.gadā dzimušajam Latvijas pilsonim Čalovskim, kurš esot pazīstams arī ar iesauku «Miami», un diviem citiem iespējamiem Austrumeiropas kibernoziedzniekiem cēluši apsūdzības par datorvīrusa «Gozi Virus» radīšanu un uzturēšanu. Ar šo vīrusu tika inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp aptuveni 40 000 datoru ASV. Vīruss nonācis pat ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) datoros.

ASV lūgusi Latviju izdot Čalovski tiesāšanai štatos. 31.janvārī Latvijas Augstākā tiesa atstāja negrozītu prokurora Mārča Viļuma lēmumu, ar kuru viņš bija atzinis par pieļaujamu Čalovska izdošanu. Galīgais lēmums šajā jautājumā tuvākajā laikā būs jāpieņem valdībai. Ja Latvija Čalovski izdos, ASV viņam var draudēt pat 67 gadu cietumsods.

Tikmēr pats Čalovskis neatzīst, ka būtu apzināti radījis vai uzlabojis kādu programmatūru izmantošanai ļaunprātīgiem mērķiem, saņemot par to samaksu. «Turklāt ne Čalovskim, ne kādam no viņa advokātiem nekad nav uzrādīti jebkādi pierādījumi, kas apstiprinātu ASV viedokli par Čalovska saistību ar kibernoziegumu izdarīšanu,» aģentūrai LETA pagājušajā nedēļā sacīja viens no Čalovska advokātiem Saulvedis Vārpiņš.

Savukārt vakar, 30.jūlijā, valdība tomēr lēma jautājumu par Čalovska izdošanu ASV neskatīt. Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis žurnālistus informēja, ka valdība lēmumu par jautājuma atlikšanu pieņēmusi, jo ST jāskata Čalovska pārstāvju iesniegtais pieteikums. Tāpēc lēmumu par Čalovska izdošanu valdība pieņems nākamnedēļ, kad būs zināms tiesas lēmums. «Nedod, Dievs, nolemsim kaut ko pretēji Satversmes tiesas nolemtajam,» sacīja Lazdovskis, piebilstot, ka jautājums netika skatīts, lai ievērotu koleģiālu attieksmi pret tiesu instanci.

Lazdovskis uzsvēra, ka jautājums par Čalovska izdošanu valdībā iesniegts jau pirms trim nedēļām, kad vēl Čalovska pārstāvji nebija vērsušies ST. Viņš arī atgādināja, ka Tieslietu ministrija joprojām ir pārliecināta - Čalovskis ir izdodams ASV.

Savukārt Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs norādīja, ka jautājums par Čalovska izdošanu ir ļoti rūpīgi jāizvērtē un ministrija joprojām neatbalsta viņa izdošanu. Vaicāts, vai tas neietekmēs attiecības ar ASV, viņš prognozēja, ka attiecībām nevajadzētu pasliktināties.