15 minūtes miega var izglābt dzīvību (16)

Ņemot vērā šos faktus, kā arī citu valstu pieredzi un praksi, CSDD iniciēja un profesionāļi-fiziologi uzsāka pētījumu, kura uzdevums bija noteikt Latvijas autovadītāju miegainības pakāpi. «Apkopojot pētījuma datus atklājās, ka katrs trešais šoferis riskē iemigt pie auto stūres. Turklāt aptaujā noskaidrojās, ka paši šoferī šo problēmu nemaz neapzinās un nenovērtē paaugstinātās miegainības radītos riskus un sekas,» norāda CSDD direktora vietnieks Ģirts Rorbaks.

Seši procenti autovadītāji iemieg pētījuma laikā

Latvijā miegainības mērījumos piedalījās vairāk nekā 300 autovadītāju. Neraugoties uz to, ka pētījums tika veikts tikai diennakts gaišajās stundās, gandrīz trešdaļai autovadītāju tika konstatēts paaugstināts iemigšanas risks, t. sk. 11% – augsts risks. «Teju seši procenti no visiem autovadītājiem, kuri piedalījās pētījumā bija tik miegaini, ka mērījuma laikā uz brīdi iemiga, daži pat vairākkārt. Ja tas notiktu reāli pie stūres, sekas varētu būtu traģiskas. Diemžēl, Latvijā šajā ziņā situācija ir tikpat dramatiska, kā Viduseiropas valstīs – Vācijā un Austrijā,» uzsver Rīgas Stradiņa universitātes Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas katedras docents un pētījuma vadītājs Leons Blumfelds.

Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Miega laboratorijas vadītājs Juris Svaža portālam «Apollo» atklāj, ka daudzi autovadītāji nemaz nenejauš, ka slimo ar miega apnoju un potenciāli apdraud apkārtējos satiksmes dalībniekus. Tā ir slimība, kuras laikā tiek novēroti elpošanas traucējumi miegā un tā ietekmē cilvēks reulāri neizguļas.

Miegaini šoferi pārvadā sašķidrinātu gāzi un pasažierus

«Mūsu pacienti ir dažādi, piemēram viens regulāri pārvadā sašķidrināto gāzi. Par laimi viņš ir apzinājies savu slimību, ārstējas un vairs neapdraud citus satiksmes dalībnieku un savu drošību. Savukārt mums ir zināms cits autobusa vadītājs, kurš ir slims, neārstējas, bet katru dienu pārvadā pasažierus. Šai situācijai sekas var būt dramatiskas, līdzīgi kā Maskavā pirms pāris gadiem ar apnoju slims autobusa vadītājs ietriecās mājas sienā, kā rezultātā gāja bojā deviņi, bet cieta vairāki desmitu pasažieru,» stāsta Svaža.

Aponijas potenciālās briemsas apzinās desmit Eiropas Savienības valsts varasiestādes, kurās autovadītāja apliecība netiek piešķirta tiem cilvēkiem, kuri šo slimību atsakās ārstēt. Par šo problēmu diskusijas Eiropā turpināsies arī šogad.

Valsts policija ir apkopojusi tās avārijas, kuru iemesls ir miegainība vai arī neuzmanība. 2011.gada diennakts tumšajās stundās ir reģistrēti 645 ceļu satiksmes negadījumi, kuros bojā gājuši 20 cilvēki, bet ievainoti – 276. Valsts Policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš uzskata, ka šo negadījumu iemesls varētu būt pārlieku liels nogurums vai arī neuzmanība.

Lai gan reāli piemēri un stāsti ir vairāki, sabiedrība vēl aizvien neapzinās sekas, kuras var izraisīt miegainība un sekundes miegs pie auto stūres. Tādēļ CSDD uzsver, ka nepieciešama skaidrojoša kampaņa, kurā tiktu sniegta informācijapar sekām, kādas var izraisīt pārguris autovadītājs. Līdzīgas kampaņas par nogurumu un miegainību norit vairākās Eiropas valstīs un to galvenais vēstījums ir «15 minūšu miegs». Speciālisti ir pierādījuši, ka nepieciešams ceturksnis stundas, bet ne vairāk ilgs miegs, pēc kura nogurušie autovadītāji var turpināt ceļu.