VNĪ vērsusies pie «SBRE» ar lūgumu nodrošināt Rīgas pils pagaidu jumta ekspluatāciju līdz maijam (5)

«Būvnieks vēl nav aicinājis VNĪ pieņemt ugunsgrēka seku novēršanas darbus. Tomēr «SBRE» ir paziņojis VNĪ, ka pagaidu jumts var vējā sabrukt un neizturēt lietus un sniega slodzi, tādējādi atzīstot, ka nav izpildījis noslēgtās vienošanās prasības – pagaidu jumtam jākalpo deviņus mēnešus. Kamēr pagaidu jumta izbūves darbi nav veikti atbilstoši prasībām, VNĪ nav pamata tos pieņemt,» norādīja Dzirkalis.

Plānots, ka nākamajā nedēļā VNĪ saņems projektētāju pilnsabiedrības «Pils projekts» oficiālo redzējumu par to, kāds risinājums Rīgas pils pastāvīgajam jumtam nepieciešams un kā laika griezumā varētu notikt pastāvīgā jumta izbūve, informēja Dzirkalis.

Viņš piebilda, ka pastāvīgā jumta projektēšanas darbam ir nepieciešami trīs mēneši, ieskaitot tā saskaņošanu ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un Rīgas pilsētas būvvaldi.

«Atbilstoši normatīvajiem aktiem, VNĪ tālāk veiks projekta nepieciešamās saskaņošanas procedūras ar Iepirkumu uzraudzības biroju un Finanšu ministriju, tad tiks izlemts, vai notiks sarunu procedūra ar Rīgas pils esošo būvnieku vai izsludināts publisks iepirkums par pastāvīgā jumta būvniecību. Pēc izvēlētās procedūras attiecīgi tiks slēgta vienošanās pie esošā līguma vai noslēgts jauns līgums. Kamēr notiek pastāvīgā jumta projektēšanas darbi un veiktas nepieciešamās saskaņošanas un vienošanās procedūras, tikmēr jākalpo pagaidu jumtam,» uzsvēra Dzirkalis.

Savukārt «SBRE» pārstāve Mārīte Straume sacīja, ka pēc VNĪ izteikumiem medijos oficiāli atteikumu nepieņemt šos darbus «SBRE» nav saņēmuši, kam arī neredz pamatojumu.

«Pagaidu jumti Rīgas pilī ir izbūvēti atbilstoši, kā to paredz vienošanās par ugunsgrēka seku likvidāciju, kur arī puses atzīst, ka tas ir tikai pagaidu risinājums. Minētos deviņus mēnešus šīs konstrukcijas saskaņā ar vienošanos pildīs pagaidu jumta funkcijas – aizsargās no nokrišņiem, un, kur tas tehnoloģiski ir iespējams, tiks siltināts,» skaidroja Straume.

Tomēr pagaidu jumts nav risinājums, lai šajā situācijā gaidītu pavasari, uzsvēra Straume. Tikai absolūti hermētisks pastāvīgais jumts ar pietiekamu siltumizolāciju ļaus veikt attiecīgo pasākumu kompleksu, lai pilnībā apturētu mitruma radītos bojājumus konstrukcijās un būvelementos, norādīja būvnieku pārstāve.

Jau ziņots, ka 31.jūlijā tika noslēgta papildu vienošanās pie esošā VNĪ un būvniecības pilnsabiedrības «SBRE» līguma par 220 900 latiem par visiem ugunsgrēka seku likvidēšanas darbiem un pagaidu jumta izbūvi.

Pagaidu jumts virs Baltās zāles, kas ugunsgrēkā cieta visvairāk, tika izbūvēts jau jūlija sākumā. Vēlāk pagaidu jumts tika uzlikts virs Svētku zāles un virs pils Konventa daļas.

Ugunsgrēkā, kas plosījās naktī uz 21.jūniju, tika izpostīta Rīgas pils 3200 kvadrātmetru platībā.