Piektdien sākusies oficiālā kampaņa pirms rudenī gaidāmā referenduma par Skotijas neatkarību, taču aptaujas liecina, ka vairums skotu tomēr nevēlas saraut 307 gadus ilgušo ūniju ar Angliju.
Sākusies kampaņa pirms Skotijas neatkarības referenduma (16)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tajā pašā laikā skotu nacionālisti joprojām cer, ka 18.septembrī vēlētāji tomēr nobalsos par neatkarību, lai pieliktu punktu gadsimtiem ilgajai «vēsturiskajai netaisnībai» un sliktajai pārvaldībai, kurā vainojama valdības atrašanās tālajā Londonā.
Tikmēr visi Lielbritānijas vadošie politiķi ir vienoti savos iebildumos pret Apvienotās Karalistes sašķelšanu uz mudina četrus miljonus balsstiesīgo Skotijas iedzīvotāju balsot par valsts vienotības saglabāšanu.
Aptaujas liecina, ka šobrīd neatkarību atbalsta aptuveni 30% Skotijas vēlētāju, kamēr 40% to noraida. Taču neatkarības pretinieku pārsvars pēdējā laikā sācis sarukt, un lielais neizlēmušo skaits joprojām var ietekmēt referenduma iznākumu.
Oficiālās kampaņas izdevumi katrai no pretējām nometnēm ir ierobežoti ar 1,5 miljoniem mārciņu, taču gan neatkarības atbalstītāju kampaņa «Jā, Skotija», gan viņu pretinieki – «Labāk kopā» – saņems bezmaksas raidlaiku sabiedriskajos medijos.
Ar naftas rezervēm bagātā Skotija šobrīd dod aptuveni desmito daļu no Lielbritānijas iekšzemes kopprodukta (IKP), un tās atdalīšanās var mazināt Londonas ietekmi starptautiskajā politikā, kā arī apdraudēt tās pastāvīgo vietu ANO Drošības padomē.
Debatēs pirms referenduma liela nozīme ir ekonomikai, un abas puses cenšas vēlētājus pārliecināt, ka uz spēles likta to labklājība.
Skotijā pie varas esošā Skotu Nacionālā partija (SNP), kas iestājas par neatkarību, tomēr vēlas saglabās kopīgo valūtu, kā arī kopīgo monarhiju, ko Londona sola nepieļaut.
Tajā pašā laikā Londona ļāvusi noprast, ka gadījumā, ja skoti referendumā noraidītu neatkarību, tie varētu cerēt uz plašāku autonomiju Lielbritānijas sastāvā.
Skotija jau tagad bauda visai plašu autonomiju, un 1999.gadā tā ieguva arī reģionālo parlamentu, kuru SNP vēlāk izmantojusi savas programmas realizēšanai.
«Mēs esam bagāti ar resursiem un cilvēkiem. Šī ir vienreizēja iespēja dzīves laikā uzņemties atbildību par mūsu pašu likteni un pieņemt pašiem savu lēmumu,» piektdien norādīja aktieris un kampaņas «Jā, Skotija» vadītājs Deivids Heimans. «Aicinu visus, īpaši tos, kas vēl nav izlēmuši, būt pietiekami pašpārliecinātiem, lai teiktu «Jā».»
Savukārt kampaņas «Labāk kopā» vadītājs Blērs Makdugals piektdien uzsvēra, ka «septembra balsojums par palikšanu Apvienotajā Karalistē ir balsojums par (..) spēku, drošību un stabilitāti, kas rodas no dalības lielākā» valstī.
Skotijas premjerministrs Aleks Salmonds sola, ka neatkarība padarīs Skotiju par vienu no bagātākajām valstīm pasaulē.
Savukārt Londona to apstrīd, apgalvojot, ka iedomātā Skotijas bagātība patiesībā rodas no dalības Apvienotajā Karalistē.
Londona apgalvo, ka katrs skots no dalības Lielbritānijā ik gadu saņem 1400 mārciņas, kamēr Salmonds katram neatkarīgās Skotijas iedzīvotājam sola ienākumu pieaugumu par 1000 mārciņām.