Kažoka: Situācija ar KNAB ir spilgtākais apliecinājums valdības izvēlētajam nekā nedarīšanas ceļam (21)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka/LETA

Situācija ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) ir spilgtākais apliecinājums Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) vadītās valdības izvēlētajam nekā nedarīšanas ceļam vairākos valstij būtiskos jautājumos, uzskata politoloģe Iveta Kažoka.

Viņa nezina, kāds ir iemesls Straujumas lēmumam tomēr neveidot komisiju, kas vērtētu KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka atbilstību amatam. Tam varētu būt jebkāda motivācija, taču kā vienu no ticamākajiem variantiem politoloģe min faktu, ka premjerministrei un ģenerālprokuroram ir pieejama sīkāka informācija par to, kā Streļčenoks ir izpildījis līdz šim saņemtos norādījumus, kurus viņam devusi agrāk izveidota KNAB vadītāja vērtēšanas komisija.

Otrs iespējamais iemesls, kādēļ Straujuma pagājušajā nedēļā mainīja savu viedokli, varētu būt koalīcijā valdošās domstarpības par komisijas veidošanas nepieciešamību. Kažoka gan atturējās vērtēt, kāda loma bija Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) skeptiskajai nostājai šajā jautājumā. Tomēr kopumā varot vērot mulsinošu gadījumu, kas simptomātiski parāda, ka KNAB ir «karstā kartupeļa statuss», par kuru neviens nevēlas uzņemties politisko atbildību. Šajā lietā politiski atbildīga ir premjerministre, akcentēja politoloģe.

Gadījums ar KNAB ir tikai viens piemērs, jo Straujumas valdība jau līdz ar savu izveidošanu neko svarīgu netaisījās darīt, atgādināja Kažoka. Neveicot vajadzīgos darbus izglītības, veselības, inovāciju jomā, kā arī nesakārtojot valsts kapitālsabiedrību pārvaldību un maksātnespējas sistēmu, Latvijas attīstībai šis esot tukšais gads. Rodas jautājums, vai tukšais gads nav pārāk augsta cena par to, ka, atšķirībā no iepriekšējās valdības, pašreizējā koalīcija ir daudz saliedētāka un publiski konflikti ir vērojami retāk, pauda Kažoka.

Viņa piebilda, ka vienīgais izņēmums nozīmīgo darbu jomā ir apšaubāmā Satversmes preambulas projekta virzība, savukārt daudzas problēmas tiek «paslaucītas zem tepiķa».

Kā ziņots, pagājušās nedēļas sākumā Straujuma nāca klajā ar paziņojumu, ka rosinās veidot komisiju KNAB priekšnieka Streļčenoka izvērtēšanai.

Premjerministres preses sekretāre Džeina Tamuļeviča informēja, ka Streļčenoka izvērtēšanas komisijas veidošanai vēl būtu jāsaņem atbalsts no koalīcijas, kurā gan nebija skaidra atbalsta šādam lēmumam.

Piektdien, 13.jūnijā, Straujuma tikšanās laikā ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru nolēma šādas komisijas veidošanu tomēr nerosināt. Gan premjerministre, gan arī Kalnmeiers neredzot pamatu šādas komisijas izveidošanai, jo KNAB darbību esot iespējams normalizēt ar citiem pasākumiem.

Jau vēstīts, ka starp KNAB vadošajiem darbiniekiem jau ilgstoši norisinās konflikti. Redzamākie konfliktētāji ir Streļčenoks un viņa vietniece Juta Strīķe, pret kuru ierosinātas vairākas disciplinārlietas.

Komentāri (21)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu