Gada griezumā mazumtirdzniecības kopējais tirgus varētu būt audzis par aptuveni 5%, aģentūrai LETA prognozē mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA «Maxima Latvija» vadītāja Jeļena Kondrašova.
Mazumtirdzniecības tirgus varētu būt audzis par aptuveni 5%, prognozē «Maxima» (17)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa norāda, ka to ietekmējuši vairāki faktori, tādi kā mērens iedzīvotāju maksātspējas pieaugums, salīdzinoši zemā inflācija pārtikas produktiem, mazumtirdzniecības tirgus dalībnieku attīstība un konkurences saasināšanās.
«Gads iesākās eiro zīmē, kad pircēji aktīvi pētīja produktu cenas abās valūtās, lai tādējādi sekotu līdzi izmaiņām un produktu cenai. Kā redzam patlaban, pircēji pie pārmaiņām ir pieraduši un labi orientējas eiro cenās,» atzīst Kondrašova.
Viņa arī atzīmē, ka eiro ieviešana veicinājusi aktīvāku maksājumu karšu lietošanu. Gada laikā tā pieaugusi par aptuveni 4%.
Lai gan pērn izskanēja bažas, ka līdz ar eiro ieviešanu Latvijā pieaugs cenas, patlaban, vērtējot Centrālās statistikas pārvaldes datus gada griezumā un «Maxima» ekspertu prognozes, inflācija pārtikas produktiem tiek prognozēta vien 0,5%, norāda «Maxima Latvija» vadītāja.
Iezīmējot citas tendences, Kondrašova stāsta, ka «Maxima» tīklā šogad iedzīvotāji sākuši aktīvāk izmantot komunālo un citu rēķinu apmaksas iespējas.
Arī iedzīvotāju pirkšanas paradumos šogad ir iezīmējušās vairākas jaunas tendences. Ir daļa klientu, kuri lielāko daļu no ikdienas produktiem pērk jau gatavu, lielākoties «Meistara markas» produkciju.
«Jau iepriekšējos gados novērojām, ka pamazām iedzīvotāji cenšas ēst arvien veselīgāk, un arī šis gads nav bijis izņēmums. Novērojumi liecina, ka ir samazinājusies pircēju interese par dažādiem pusfabrikātiem, piemēram, sausām zupas, makaroniem un citiem pusfabrikātiem, kā arī konserviem, bet priekšroka tiek dota svaigajiem produktiem - gan dārzeņiem, gan gaļai,» informē Kondrašova.
Tāpat, pērkot maizi, pamazām pieaug iedzīvotāju izvēle par labu pilngraudu produktiem. Arī rieksti un žāvēti augļi pircēju groziņos šogad parādījās arvien biežāk, stāsta «Maxima Latvija» Mārketinga vadītāja Zane Kaktiņa.
Apkopojot gada pirktāko preču sarakstu, desmitniekā ierindojas arbūzi, banāni, kartupeļi, baltmaize, sīpoli, cukurs, kā arī biezpiena sieriņš «Kārums», sērkociņi un majonēze.
Vērtējot pirktāko preču apjomu aizvadītājos 11 mēnešos, «Maxima» pārdošanas dati liecina, ka gadā veikalu tīklā tiek nopirktas vairāk nekā 8000 tonnas kartupeļu, ap 6000 tonnām cūkgaļas un vistas gaļas un līdzīgā apjomā tiek iegādāti arī āboli, kā arī desmitiem miljonu olu un maizes klaipu.
Latvijā patlaban ir 143 «Maxima» veikali, no kuriem 118 ir «X» formāta, 22 ir «XX» formāta, bet trīs ir «XXX» formāta veikali.
«Maxima Latvija» apgrozījums pērn sasniedzis 673,47 miljonus eiro, kas ir par 5,1% vairāk nekā 2012.gadā, kad apgrozījums bija 640,81 miljons eiro. Tikmēr par 13% sarukusi uzņēmuma peļņa - no 20,4 miljoniem eiro 2012.gadā līdz 17,74 miljoniem eiro 2013.gadā.
«Maxima Latvija» dibināta 2000.gada 29.novembrī. Kompānijas pamatkapitāls ir 4,91 miljons eiro. «Maxima Latvija» mātesuzņēmums ir Lietuvā reģistrētais «Vilniaus Prekyba UAB», kura mātesuzņēmums savukārt ir Nīderlandē reģistrētais «Lincoln Land Erste B.V.».