Malaizijas aviosabiedrības reisa MH370 lidmašīnas mīklainā pazušana izraisījusi daudz jautājumu, kas joprojām tā arī nav atbildēti. Tas, ka lidmašīna var tā vienkārši var pazust, ir izskaidrojums, jo radari nenosedz pilnībā visu zemeslodes platību. Par Malaizijas lidmašīnas pazušanu, nedrošākajiem reģioniem, kā arī aviācijas aktualitātēm pasaulē intervijā portālam «Apollo» pastāstīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.
Gadu pēc Malaizijas lidmašīnas pazušanas daudzi uzdod jautājumu, kādēļ lidmašīna ir pazudusi tā, ka to nav iespējams atrast. Gorodcovs kā piemēru min mobilo telefonu pārklājuma tīklu – piemēram, Latvijā ir vietas, kur mobilais signāls nav sasniedzams. Līdzīgi ir arī pasaulē, kur notiek aktīvi lidojumi, bet lidmašīnas var atrasties ārpus radaru uztveršanas zonas.
«Vietā, kur Malaizijas lidmašīna pazuda, ir rajons, kurā lidmašīnas nav uztveramas. Lidojumi šādos rajonos mums ir labi zināmi - arī mūsu aģentūras darbiniekam ir bijusi profesionāla pieredze tajos lidot,» saka Gorodcovs.
Nesen izmeklēšanā tika atklāts, ka Malaizijas lidmašīnas raidītāja baterijas bija tukšas vairāk nekā gadu, un, līdz ar to, raidītājs nedarbojās. To, ka šai ierīcei bija tukšas baterijas varēja redzēt pēc tehniskās apkopes ierakstiem, jo to fiksēja kā defektu.
Malaizijas lidaparāts gan nav vienīgais, kurš burtiski «izgaisis». Statistika liecina, ka no 1948. līdz 2014.gadam kopā 85 lidmašīnas skaitās bezvēsts pazudušas, un to skaitā ir gan militārie, gan pasažieru lidaparāti.
«No 1950.-1980.gadam pazudušo lidmašīnu skaits bija ievērojami lielāks, taču tagad, pateicoties tehnoloģiju attīstībai, šis skaitlis ir ievērojami samazinājies. Arī turpmāk var paredzēt, ka tiks mainīti starptautiskie standarti, un ražošanas laikā lidmašīnām tiks uzstādītas ierīces, kas ļaus tām palikt redzamām reģionos, kur nav radaru pārsegums. Nākotnē, ceram, ka pasaulē šis jautājums tiks atrisināts, un lielās pasažieru lidmašīnas nepazudīs,» saka Gorodcovs.
Lai arī pēdējā gada laikā ir notikušas vairākas skaļas aviokatastrofas, kurās iesaistīti Āzijas lidsabiedrību lidaparāti, un tās notikušas Āzijā, skaitļi un statistika liecina, ka Āzija nav nedrošākais reģions.
«No 2009. līdz 2014.gadam visnedrošākie reģioni ir bijuši Āfrika un Neatkarīgo valstu savienība (NVS),» saka CAA direktors.
«Viens no cēloņiem, kādēļ tomēr notiek aviokatastrofas, ir cilvēciskais faktors. «Nedrošajiem rajoniem» raksturīgas kultūras atšķirības, ieskaitot priekšnieka bezierunu klausīšanu. Piemēram, vienas aviosabiedrības īpašnieki pilnībā nomainīja menedžmentu, nokomplektējot to pilnībā no rietumniekiem, nevis vietējiem darbiniekiem,» stāsta Gorodcovs.
Pēdējā laikā var dzirdēt, ka ārzemēs ik pa laikam lielajās pilsētās ir vērojami bezpilota lidaparāti, kuri pārlido kādus noteiktus objektus.
2015.gada sākumā Starptautiskā civilās aviācijas organizācija (ICAO) rīkoja drošības konferenci, kur Latvija, būdama Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts kopā ar Eiropas Komisiju veidoja diskusiju par šīm tālvadības gaisa kuģu sistēmām. Cilvēki sāka protestēt un teikt, ka tie nepareizi tiek saukti par bezpilota lidaparātiem, jo tos tomēr kāds vada – pilots atrodas uz zemes, nevis gaisa kuģī, un vada šo lidaparātu attālināti,» saka Gorodcovs.
Viens no faktoriem, kas ir ļoti būtisks, ir atrast vietu šiem lidaparātiem kopējā gaisa telpā, jo progress tehnoloģiskajā jomā ir liels, un tāds tas būs arī turpmāk. Jārēķinās, ka šādi lidaparāti būs redzami debesīs arvien biežāk. Vēl viens būtisks aspekts - datu privātums. Ja lidaparāts veic filmēšanu vai fotografēšanu, tad nav zināms, kur tie dati tiek izmantoti tālāk un kā tie tiek apkopoti.
Nesen pasaules uzmanības centrā nonāca kāda lidmašīna, kuru darbina saules enerģija. Šis lidaparāts pašlaik ir devies apkārt pasaulei, un, kā uzskata Gorodcovs, tā ir aviācijas nākotne, jo tehnoloģiski skatoties, lidmašīnai ir elektriskais dzinējs.
«Elektriskais dzinējs ir nesalīdzināmi drošāks nekā iekšdedzes vai reaktīvais dzinējs. Agri vai vēlu fosilie krājumi planētai beigsies, tādēļ cilvēcei ir jāizdomā kādi jauni risinājumi. Tas ir arī pavisam cits drošības līmenis,» stāsta Gorodcovs.
Latvijas CAA ir palīdzējusi citu valstu aviācijas organizācijām, palīdzot ieviest dzīvē dažādas inovācijas, vai arī pāriet uz jaunākām un modernākām aviācijas sistēmām.
«Mēs esam palīdzējuši Kazahstānas aviācijas nozarei – tur tika izstrādāta tehniskās palīdzības programma, kas ļautu Kazahstānas aviācijas industrijai izkļūt no Eiropas Savienības «melnā saraksta». Viens no CAA bijušajiem darbiniekiem tur pavadīja vairāk nekā gadu, un paveica daudz, jo mums ir pieredze pārejai no PSRS aviācijas sistēmas uz Rietumu sistēmu,» saka Gorodcovs.
Viņš uzsver, ka līdzīga palīdzība tiek sniegta arī citām bijušajām PSRS valstīm. Vēl viena valsts, kam tiek sniegta palīdzība, ir Moldova. Tur nesen tika parakstīts Eiropas kopējās aviācijas ekonomiskās zonas līgums, kas apliecina to, ka visas svarīgākās regulas un direktīvas šī valsts ir pārņēmusi, pat neesot ES dalībvalsts.
«Vēl ir vairākas valstis, kuras vēlētos mūsu palīdzību, piemēram, Kirgizstāna. Jāpiemin, ka ICAO savā pārskatā īpaši izcēlusi, ka Latvija aktīvi palīdz citām valstīm, tātad Latvija tiek minēta kā labais piemērs. Un tas priecē, ka varam palīdzēt,» noslēdz Gorodcovs.
