Latvietis ar latvisku uzvārdu, bet ideoloģiju, kas viens pret vienu atbilst tam, ko ikvakara ziņu raidījumos izplata Krievijas televīzijas. Einārs Graudiņš līdzās Tatjanai Ždanokai, Aleksandram Gapoņenko kļuvis par vēl vienu aktīvistu, kurš biedē par NATO plāniem uzbrukt Krievijai, vaino ukraiņus masu slaktiņu rīkošanā un pēdējā laikā aizvien biežāk Kremļa kanālos uzstājas kā krievvalodīgo aizstāvis.
«Daudzkārtīgi atrodoties kaimiņvalstī man izveidojās zināmi kontakti... Sāksim ar to, ka man Krievijā ir ļoti daudz pazīstami cilvēki. Es Krievijā esmu nodzīvojis 10 gadus. Tādu cilvēku ir ļoti daudz, kas piedāvāja, vai es nevēlos pie viņiem sniegt savu viedokli par Baltijas reģionu un pasauli kopumā,» stāsta Nepilsoņu kongresa aktīvists Einārs Graudiņš.
Jūs par savu naudu tā kā braucat uz Maskavu, vai televīzija apmaksā ceļošanu? Vai kā tas notiek?
«Nu tas ir jautājums, kuru var salikt vairākos aspektos, kuru var salikt vairākos aspektos... Pamatvariants ir tāds, ka es to daru praktiski par savu naudu,bet tā kā man savas naudas ir ļoti minimāli, nav man tās vienkārši milzīgos apmēros, lai varētu pārlidot desmitām reižu gadā, tad mani bijušie kursa biedri, skolas biedri, ar kuriem es esmu mācijies kopā un tā tālāk vienkārši palīdz finansiāli.»
Padomju laikā Graudiņš izvēlējies militārista karjeru. Pabeidza armijas ģenerāļa Hruļeva vārdā nosaukto Sarkanās Zvaigznes ordeņa Jaroslavļas augstāko finanšu karaskolu. Graudiņš saka, ka tā esot viena no labākajām mācību iestādēm pasaulē un tās diploma atzīst no ASV līdz Izraēlai. Tomēr sarunā ar «Nekā personīga» par to, kur tieši dienējis padomju gados, Graudiņš neprecizē – šāda informācija joprojām neesot atklājama. Bijis virsnieks arī neatkarīgās Latvijas armijā. Kad sākusies bruņoto spēku kadru pārvērtēšana, dienestu nācies atstāt.
«Padomju armijā esmu bijis no 1984.gada līdz 1990.gadam. Kurā vietā - tā informācija ir daļēji slēgta uz šo brīdi. Es esmu beidzis Jaroslavļas augstāko kara skolu un pēc tam dienējis raķešu karaspēkā un vēl atsevišķās sistēmās un struktūrās.
Latvijas armijā es esmu dienējis no 1993 līdz 1996.gadam. es biju tā saucamā Sužu izlūkdesanta bataljona finansu dienesta priekšnieks, kaut kādu brīdi pildīju štāba priekšnieka pienākumus, pēc tam 96-97.gadā dienēju Latvijas Aizsardzības ministrijā kā vecākais virsnieks un esmu viens no cilvēkiem, kurš dibināja Latvijas rezerves virsnieku apvienību,» stāsta Graudiņš.
Pēc militārās karjeras Graudiņš sācis dažādus biznesus. Graudiņam esot izdevies izmantot pazīšanos biznesa aprindās, lai kļūtu par valdes locekli divos ietekmīgos uzņēmumos. Laikā, kad laikrakstu «Diena» vadīja Viesturs Koziols, uzņēmuma «Žurnāli un Diena» valdē iecelts arī Graudiņš. Viņš pats stāsta, ka esot gājis pa ielu, saticis Koziolu, kurš piedāvājis šo darbu. Akciju sabiedrības «Žurnāli un Diena» valdē bijis no 2010.gada augusta līdz 2012.gada martam.
«Es vairs neatceros, kurš mūs iepazīstināja, bet man ļoti patika viņa... Nu es cienu cilvēkus, kuri ir zinoši cilvēki un kuriem ir liela informatīvā bagāža. Viņš ir cilvēks, kurš dienā izlasa divas trīs grāmatas. Ne gadā vai mēnesī, bet dienā. Viņa zināšanas ir apskaužamas. Mums ļoti sakrita arī pasaules uzskati, nerunājot par politiskajiem uzskatiem, kuros viņš ir nezin kāpēc iekritis. Nu tā es viņu izvēlējos,» stāsta bijušais a/s «Žurnāli un Diena» valdes priekšsēdētājs Viesturs Koziols.
Aināra Šlesera laikā Satiksmes ministrijā bija dzimusi iecere kā reorganizēt «Latvijas Pastu». Sadarbojoties ar ietekmīgiem biznesmeņiem no uzņēmuma «Mono» bija iecerēts pakāpeniski privātās rokās atdot kontroli pār «Latvijas Pasta» nodaļām. Izmaiņu veikšanai izveidoja meitas kompāniju – «Latvijas Pasta nodaļu tīkls», kurā daļa piederēja «Mono», daļa Latvijas pastam. Tās valdē strādājis arī Graudiņš.
Līdzās mēģinājumiem biznesā Graudiņš vairākkārt centās nonākt politikā. Bet neveiksmīgi. 2009.gadā pašvaldību vēlēšanās startēja Mārupē no Māra Gulbja dibinātās partijas «Demokrāti.lv». Uz tās bāzes vēlāk vairākām sīkpartijām apvienojoties tapa apvienība «Ražots Latvijā».
Pirms 10.Saeimas vēlēšanām uz agrākās sociāldemokrātu partijas bāzes izveidojās apvienība «Solidaritāte».Tajā iesaistījās ne tikai Graudiņš, bet arī policistu arodbiedrības līderis Agris Sūna, nacionālboļševiki Vladimirs Lindermans un Jevgāņijs Osipovs. Kad 2013.gada martā dibināja virtuālo organizāciju «Nepilsoņu kongress», tā valdē kopā ar Aleksandru Gapoņenko tika ievēlēts arī Einārs Graudiņš.
«Nepilsoņiem, kuri atrodas ārpus likuma un kontitucionālām tiesībām, nav jāprasa un jālūdz pilsonība. Tā ir jāpiešķir automātiski un tiks piešķirta automātiski. Tāpēc mēs šeit sēžam,» saka Graudiņš.
Graudiņš uzstājas kā krievvalodīgo interešu aizstāvis Latvijā. Aktīvi piketē pie izglītības ministrijas un vaino Latviju krievvalodīgo apspiešanā.
«Mēs ejam uz totalitārismu, mēs ejam uz autoritatīvu režīmu un mēs ejam uz valsts iznīcināšanu. Mēs ejam uz pilsoņu karu,» saka Graudiņš.
Tomēr publiskās aktivitātes nepalīdzēja un arī 12.Saeimas vēlēšanās pagājušajā rudenī, startējot no Tatjanas Ždanokas Latvijas Krievu savienības, Eināram Graudiņam parlamentā iekļūt neizdevās. Lai gan īsi pirms vēlēšanām viņš aktīvi izmantoja iespēju uzstāties Krievijas televīzijās, apgalvojot, ka Krievijas armijas Ukrainā nav, ukraiņu specvienības apšauj mierīgos iedzīvotājus, izvaro jaunas meitenes, izlaupa mājas un dedzina ciematus. Krievijas medijos viņš tika uzdots gan par politologu, gan starptautiskās organizācijas EDSO pārstāvi, kurš kopā ar citiem it kā tiesību aizstāvjiem no Eiropas personīgi ieradies Ukrainā, lai uz vietas pārliecinātos par ukraiņu zvērībām.
Eiropas drošības un sadarbības organizācija oficiālā paziņojumā noliedza jebkādu saistību ar aktīvistu no Latvijas. Tieši tāpat norobežojās arī Latvijas Ārlietu ministrija.
Šobrīd Graudiņš skaidro, ka tā visa bijusi rūpīgi izplānota provokācija, ko esot sadomājuši Ukrainas specdienesti, lai viņu nomelnotu.
«Es principā uzskatu, ka tika veikta provokācija aiz kuras visdrīzāk atradās Ukrainas drošības dienests. Viņiem vajadzēja veikt manu diskreditāciju. Lai novērstu uzmanību no tām masu slepkavībām, kas tur bija notikušas,» pauž Graudiņš.
Tāpat kā Krievijas oficiālā vara, Graudiņš par galveno draudu sauc ASV. Viņa prognoze, ka amerikāņi grib izmantot Latviju, lai rīkotu provokācijas pret Krieviju. Par to liecinot gan tanku ierašanās, gan vietējo karavīru mobilizācija.