Kamēr Eiropā lemj, kā taisnīgi sadalīt simtiem tūkstošus Sīrijas un Eritrejas bēgļu un cik no tiem būs jāuzņem Latvijai, arvien uzstājīgāk no austrumiem pāri mūsu robežai ierodas vjetnamieši, vēsta TV 3raidījums «Nekā personīga».
Vjetnamiešu imigranti rada ievērojamus neparedzētus izdevumus budžetam (41)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Atšķirībā no Āfrikas un Tuvo Austrumu izcelsmes migrantiem, kas bēg no kara un reliģiskas izrēķināšanās, Vjetnamas Sociālistiskās Republikas pilsoņi mūk no nabadzības.
Robežsargi pirms nedēļas aizturēja 17 vjetnamiešu grupu, kas basām kājām, naktī pāri Ļebedincu purvam ienāca no Krievijas. Vjetnamieši robežsargiem vairs nav pārsteigums. Lielākas vai mazākas grupas tiek aizturētas katru nedēļu.
Naktī uz 24.maiju Līdmumnieku pagastā Krievijas robežas tuvumā robežsargi aizturēja līdz šim lielāko vjetnamiešu nelegālo imigrantu grupu.
«Īpašas pretošanās nebija, tika iesaistīti vairāki spēki, gan imigrācijas dienests, gan aviācijas dienests – helihopters no gaisa, kas piespieda viņus apstāties un tomēr padoties. Uzreiz viņi tika pamanīti un inspektors ar dienesta suni panāca to grupiņu, viņi jau bija apstājušies un jau padevās,» stāsta VRS Ludzas Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta priekšnieka pienākumu izpildītājs Aleksejs Kakaulins..
Tajā pašā dienā netālajā Pasienas pagastā robežsargi aizturēja vēl vienu grupu. Tajā bija divpadsmit vjetnamieši un divi pavadoņi.
«Vairāk nekā 10, tas ir pirmais gadījums. Pārsvarā bija vai nu seši vai astoņi cilvēki. Plus tie pārvadātāji kopā ar viņiem. Līdz desmit. Šoreiz tas ir tieši vienā dienā kad grupa 17 un otrā struktūrvienībā bija noķerti vēl 12 cilvēki. Kopā 29. Tas ir pirmoreiz,» atzīst Kakaulins.
No septembra Latvijā pār zaļo robežu ir centušies iekļūt jau gandrīz 200 vjetnamieši. Robežsardzes Dienesta organizācijas pārvaldes priekšnieks Mariks Petrušins domā, ka likumsargiem izdodas aizturēt līdz 80 procentiem robežpārkāpēju.
«Nepilnos piecos mēnešos šogad esam aizturējuši vairāk, nekā pagājušogad pa visu gadu,» atzīst VR Dienesta organizācijas pārvaldes priekšnieks Mariks Petrušins.
«Viennozīmīga skaidrojuma nav. Tas ir vairāku apstākļu kopums. Tā ir gan situācija Ukrainā, caur kuru kādreiz ir gājusi nelegālo imigrācijas kanāli, tā ir arī Krievija, kas pastiprina migrācijas kontroles mehānismus un cenšas arī apkarot savā valstī cilvēkus, kuri nelegāli strādā, nelegāli uzturas, līdz ar to radot arī kaut kādu spiedienu uz šādiem darba tīkotājiem turpat Krievijā,» stāsta Petrušins.
Vjetnamiešu gala mērķis ir Polija, kur jau no padomju laikiem viņiem izveidojusies spēcīga kopiena. Pirmais bēgšanas posms ir iekļūšana Krievijā. Tur viņi sameklē pavadoņus nokļūšanai Eiropā. Cena šādam ceļojumam no Vjetnamas līdz galamērķim ir ap 10 tūkstošiem eiro. Ar cilvēku kontrabandu nodarbojas dažādu valstu pilsoņi – aizturēti igauņi, lietuvieši, krievi un poļi.
«Pēdējā laikā jāatzīst arī Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, daudzi no kuriem jau atrodas Robežsardzes redzes lokā kā bijušie kontrabandisti. Tātad cilvēki, kuri jau ir pieķerti, vai par kuriem ir aizdomas par kontrabandas pārvadāšanu. Un kuri izmanto savas iegūtās zināšanas un nodibinātos kanālus, nomainot preču kontrabandu, pārsvarā tās bija cigaretes agrāk, ar dzīvo kontrabandu, kuras pārvietošana zināmā mērā ir pat vieglāka, jo viņi paši iet pāri robežai, viņi nav jānes un jāstiepj,» saka Petrušins.
Pēc aizturēšanas robežpārkāpēji nonāk Daugavpils Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā. Tā ir slēgta tipa iestāde, taču nav cietums. Aizturētajiem te ir labiekārtotas telpas ar virtuvi, atpūtas telpām, trenažieru zāli. Pieejami telefoni, internets. Centrā ir 84 vietas. Robežpārkāpēju skaita pieaugums rada bažas, ka vietas var nepietikt. 30 nelūgtajiem ārzemniekiem vieta paredzēta Daugavpils policijas izolatorā. Ja ar to nepietiks, tad kā rezerves variants būs robežsargu sporta zāle, vai pat teltis. Lielāks centrs bija paredzēts Rīgā Čiekurkalnā, taču naudas trūkums projektu ir apstādinājis.
Tālāk aizturēto ceļi ir dažādi. Ja ir pietiekami pierādījumi par nelegālu robežas šķērsošanu, personu nosūta atpakaļ kaimiņvalstij. Ja tas neizdodas, tad imigrantus iesēdina lidmašīnā un nosūta uz dzimteni. Tas maksā līdz 2500 eiro par vienu vjetnamieti. Nelegāļu uzturēšanas un izraidīšanas izmaksas līdz šim sedza ar Eiropas finansējumu, taču šī nauda ir beigusies un tagad jāmaksā no valsts budžeta.
Vjetnamieši kļūst apsviedīgāki un iemanās te izmantot ērto cilvēktiesību regulējumu. Arvien vairāk sāk pieprasīt politisko patvērumu. Tas ļauj viņiem uzturēties Latvijā ilgāk.
«Attiecībā uz vjetnamiešiem var teikt, ka sākotnēji viņi neprasīja patvērumu, jo viņi nebrauca šeit, lai to patvērumu iegūtu. Bet redzot, ka patvēruma pieprasīšana ir viens no veidiem, ka netikt aizturētam, palikt uz brīvām kājām un tālāk realizēt savu mērķi, tad šādu cilvēku kļūst arvien vairāk un vairāk,» atzīst Petrušins.
Ar patvēruma jautājumiem nodarbojas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Pārvaldes priekšnieka vietniece migrācijas jautājumos Maira Roze skaidro, ka patlaban saņemti jau 46 vjetnamiešu pieteikumi. Kamēr viņu lietas tiek izskatītas, viņi saņem nelielu dienas naudu divus eiro un 15 centus un iespēju bez maksas uzturēties Muceniekos.
«Kad mēs pieņemam lēmumu, kad uzsākam procedūru mēs cenšamies pieņemt lēmumu trīs mēnešu laikā. Bet gadās, kad ir jāpagarina, un arī viņam ir arī tiesības vēl pārsūdzēt šo lēmumu tiesā. Tas arī paņem kaut kādu laiku, Mēs rēķinam, ka no ierašanās brīža līdz galējam lēmumam ir dažādi šie laiki. Seši līdz deviņi mēneši,» stāsta Petrušins.
Piektā daļa nelegālo imigrantu nemaz negaida migrācijas dienesta lēmumu. Viņi izmanto izdevību, lai turpinātu savu ceļu uz rietumiem. Kopš 1998.gada Latvijā patvērumu lūgušas ap 1500 personas. Latvijā palikt atļauts 197. Tā kā vjetnamieši nebēg no kara un represijām, viņiem ir maz izredžu iegūt bēgļa statusu. Tomēr to, vai kāds no viņiem šo statusu ir saņēmis, migrācijas lietu pārvalde neatklāj.