ZM: Krievijas embargo skarto produktu saraksts nav mainījies (25)

Krievijas pērn 7.augustā noteiktais embargo joprojām attiecas uz liellopu gaļu, cūkgaļu, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, svaigām un saldētām zivīm, sieru, pienu un piena produktiem, izņemot bezlaktozes piena produktus, sēklas kartupeļus, sēklas sīpolus, sēklas saldo kukurūzu, kā arī sēklas zirņus.

Savukārt šogad 4.jūnijā saraksts uz nenoteiktu laiku tika papildināts arī ar Latvijas zivju produkcijas, tostarp šprotu, eksporta aizliegumu, jo iepriekš piecu klātienē pārbaudīto uzņēmumu konservos konstatēts paaugstināts benzopirēna līmenis.

Kā norādīja ministrijas pārstāvis Kaspars Funts, Krievijas sankciju pagarināšana, nenoliedzami, arī turpmāk negatīvi ietekmēs Latvijas pārtikas ražotājus, vienlaikus sankciju ieviešana ražotājiem bijusi kā stimuls vēl aktīvāk meklēt alternatīvas kaimiņvalsts tirgum.

«Arī zemkopības ministrs kopā ar ministrijas speciālistiem sadarbībā ar uzņēmējiem aktīvi strādā pie jaunu tirgu meklēšanas un uzņēmēju līdzdalības starptautiskās pārtikas izstādēs. Protams, arī turpmāk tiks saglabāti pēc Krievijas sankciju stāšanās spēkā ieviestie atbalsta pasākumi Latvijas pārtikas ražotājiem,» sacīja Funts.

Viņš arī norādīja, ka, ņemot vērā to, ka Krievijas embargo attiecas uz visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, zemkopības ministrs turpinās konsultēties ar Eiropas Komisiju (EK) par iespējamiem atbalsta pasākumiem Latvijas pārtikas ražotājiem.

Kā ziņots, pēc sankciju ieviešanas pērn Latvijas dārzeņu audzētāji varēja pretendēt uz daļu no 125 miljoniem eiro lielo vienreizējo EK atbalstu, jo Latvijai noteiktais atbalsttiesīgo produktu apjoms bija 3000 tonnas. Atbalsts par kāpostiem inidividuālajiem ražotājiem un kooperatīviem tika izmaksāts no 3,88 eiro līdz 5,81 eiro, par brokoļiem - līdz 15,69 eiro, par āboliem - 13,22 eiro par 100 kilogramiem attiecīgo dārzeņu.

Tikmēr Latvijas piensaimniecības šogad var rēķināties ar vairāk nekā 43 miljonu eiro vienreizējo atbalstu, no kuriem ciltsdarbam piešķirts 23,36 miljonu finansējums, 12,38 miljoni ir atbalsts par slaucamām govīm, bet 7,7 miljoni - ES atbalsts.

Tāpat valdība pērn 12.augustā lēma Krievijas sankciju skartajiem Latvijas uzņēmumiem, kuru eksporta darījumu īpatsvars uz Krieviju ir lielāks par 10% no kopējā realizācijas apjoma, piešķirt nodokļu brīvdienas, kā arī eksporta tirgu apgūšanai piešķirt papildu piecus miljonus eiro.

Kā ziņots, Krievijas prezidents Vladimirs Putins 24.jūnijā sankcijas pret rietumvalstīm pagarinājis uz gadu, tādējādi reaģējot uz ES lēmumu pagarināt sankcijas pret Maskavu, kas tika ieviestas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

«Pie manis vērsās valdība ar lūgumu pagarināt sankcijas,» Krievijas aģentūras citē Putinu. «Saskaņā ar valdības vadītāja ieteikumu mēs pagarinām savas atbildes sankcijas uz vienu gadu, skaitot no šodienas.»