Lembergs: Dziesmu svētku dalībnieki tiek uztverti kā «gladiatori», kam ir propagandas raksturs (275)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Dziesmu un deju svētku dalībnieki pēdējā laikā tiek uztverti kā «gladiatori» masu patēriņam, savukārt saistībā ar bērnu režīmu izpildvara pārkāpj likumu, šonedēļ preses konferencē Ventspilī pauda Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs («Latvijai un Ventspilij»).

Kā aģentūru LETA informēja Ventspils pilsētas pašvaldībā, Lembergs savā preses konferencē komentēja XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norisi, norādot, ka gan iepriekšējie pieaugušo, gan arī šie skolēnu dziesmu un deju svētki ir acīmredzami iegājuši tādā virzienā, ka faktiski nerēķinās ar dziesmu un deju svētku dalībniekiem.

«Dziesmu un deju svētku dalībnieki tiek uzskatīti par «gladiatoriem», par priekšnesuma sniedzējiem patērētājiem, masu patēriņam, kam ir propagandas raksturs parādīt, kā nu mēs attīstām savu kultūru. Dalībniekiem jāizcieš jebkura veida grūtības un sarežģījumi, lai šos mērķus sasniegtu,» pauda Lembergs.

«Dalībnieki ir gatavojušies, mācījušies, tērējuši daudz stundu, mācoties tekstu, mūziku, deju soļus un pārējo, to darījuši pedagogu vadībā skolās un pašvaldības kultūras iestādēs, saņemot pašvaldības finansējumu. Savukārt skatītājs stadionā, estrādē vai pie televizora ekrāniem ir tikai patērētājs».

Ventspils mērs pauda, ka, viņaprāt, svarīgi ir arī svētki un laiks pašiem dalībniekiem, un varbūt esot vērts tam upurēt māksliniecisko perfektumu, lai svētki nepārvērstos patēriņa biznesā.

«Es, protams, saprotu, ka diriģents grib, lai tas kopkoris skan ļoti, ļoti labi. Protams, deju svētku virsvadītājs grib, lai neviens neko nesajauc. Nu un kas, ja tur mazliet nojauc? Normāli. Jums ir profesionāli kolektīvi, parādiet ar viņiem to mākslu, šie ir pašdarbnieki, bērni. Priecājaties! Lai viņi dzied! Mazliet šķībi, nu un kas?» pauda Lembergs.

Ventspils mērs norādīja uz vairākām nepilnībām svētku organizēšanā. «Ventspilnieki bija skolā, kurā ir sešas dušas, kas ir ierīkotas sporta zālei. Uz 25 skolēniem sešas dušas ir normāli, bet skolā vienlaikus bija 400 skolēnu. Mēs dzīvojam 21.gadsimtā, un, ja valsts organizē tādus svētkus, - nodrošiniet dalībniekiem, lai viņi var nomazgāties pietiekami ātri no rīta un vakarā. Ir treileri, kuros ir dušas, ir tualetes. Tādi treileri ir jānopērk. Tie noderēs arī citos lielformāta pasākumos. Tas ir 21.gadsimts, nevis sausā tualete krūmiņos,» aizrādīja Ventspils mērs.

«Par bērnu noslodzi. Agrākais rīts, kad sākās deju mēģinājums dejotājiem, bija plkst.7. Lai uz to nokļūtu, bērnam ir jāceļas plkst.5. Trīs dienas pēc kārtas bērnam jāceļas plkst.5 līdz plkst.5.30. Koristiem vidēji tīrais mēģinājuma laiks ir deviņas stundas. Stāvēšanas nepārtrauktais ilgums ir trīs stundas. Nostāviet trīs stundas bez pārtraukuma! Es gribu redzēt! Ja bērns ceļas plkst.5, vai jūs domājat, viņš kārtīgi paēd brokastis? Viņam ir milzīga apetīte? Kā bērniem ir ar apetīti plkst.6.30 no rīta? Viņš paēd kārtīgi? Taču nē!» ar sašutumu pauda Lembergs.

Viņš to salīdzināja ar normatīviem skolēniem, cik viņi drīkst nodarboties dienā. «1.-3.klasei nodarbības ir piecas stundas, nevis deviņas. 4.-5.klasei - sešas stundas, 6.-7.klasei - septiņas stundas, nevis deviņas. 8.-9.klasei ir astoņas stundas dienā maksimums, nevis deviņas. Bet dejotājiem bija dienas, kad bija 13 stundas!» turpināja Lembergs.

Viņš uzsvēra, ka to nosaka Vispārējās izglītības likums. «Citiem vārdiem, dziesmu svētku organizatori masveidā pārkāpj likumu Izglītības un zinātnes ministrijas vadībā,» secināja Ventspils mērs.

Savukārt svētku gājiena atcelšanu viņš vērtē kā Izglītības un zinātnes ministrijas nekompetenci un bezatbildību. «Plkst.1 naktī sanāk kopā, pieņem lēmumu, ka gājiens atcelts, un izsūta visu pašvaldību delegāciju vadītājiem īsziņu «Gājiens nenotiks». Kad es biju saģērbies braukt uz Rīgu, man zvana, ka gājiens nenotiks. Tātad tas nozīmē, ka nenotiks, un Rīgā pa Brīvības ielu notiek satiksme. Vai tagad Lembergs sastādīs Ventspils kolonu ar 700 cilvēkiem, un mēs tagad iesim pa Brīvības ielu? Un viss transports, arī sabiedriskais transports, tagad stāvēs un skatīsies, kā Lembergs iet? Taču huligānisms!» situāciju aprakstīja Lembergs.

Viņš turpināja, ka līdz pat plkst.9 oficiālas informācijas par to, ka dziesmu svētku gājiens notiks, nebija. «Ieslēdzām televizoru, un ko jūs domājat? Visa Latvijas valsts vadība iet, un gājiens notiek. Mūsu bērni ēd brokastis un skatās: «O, gājiens notiek!» Paēd brokastis un brauc uz turieni, kur jāpulcējas. Protams, tur neviena nav. Sapulcējas paši, un tad iet... Gājiens brīvprātīgs? Vai tad gājiens vispār ir obligāts? Jebkurš gājiens ir brīvprātīgs! Jebkurš!» pauda Lembergs.

Viņaprāt, dziesmu svētki «parāda Latvijas valsts izpildvaras ļoti zemo kapacitāti, absolūti nihilistisko attieksmi pret cilvēkiem un, pirmkārt, pret dziedātājiem un dejotājiem».

Komentējot iespēju izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei atkāpties no amata, Lembergs pauda, ka «Seiles kundzei nav jāatkāpjas, bet jāizdzenā tos, kas nejēdz organizēt pasākumus».

«Seiles kundzei jāizdara pareizie secinājumi. Tur peles danco pa galdu, un pa galvu arī, tāda sajūta,» uzskata Ventspils mērs.

Komentāri (275)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu